Lyrics and translation ansis - Avēnijas Aijā

Avēnijas Aijā

Solis tikšumā.
Asfalta kurpes skan liegi.
Vakar šķita neizvilks dzīvību viņš aiz pēdējā diega.
Saule vairs nesilda.
Mākoņi liekas vairāk silti, kā
Dūnu segas parkā, mucas krāsniņa zem tilta.
Kabatas nav tukšas, tajās ģimenes bildes.
Materiāli nepiepilda bet tik tīri un šķīsti kā milti.
Nav svarīgi kā. Viss tur redzamais ir pazudis.
Un tagat melnā nāve - nakts viņu pārklāj kā mazuts.
Šaj' naktī viņš sevi atļaus paņemt - tāpec
Smaida, jo šī nakts viņu mazāk par nākamo rītu baida.
Jāizvēlas vieta un jāatrod savs mūža kaps. Šis
Stūris ar dzeramo strūklaku šķiet gana labs.
Bruģis ir tik auksts,
Bet šobrīd viņš nav izvēlīgs. Palik
Ušas nepārrautas pēdējās pāris stīgas.
Pietrūkst Rīgas, kas bildē spēlē otrā plāna lomu.
Mazās vecpilsētas, kas mēdz iekustināt domas.
Ja būtu nauda mirtu tur, bet tās jau sen nav bijis.
Aizmirsies kā lats izskatās vismaz no gada mijas.
Apmākusies diena. Mākoņus paņēma līdz. Bet s
Kats uz mēnesnīcu tāpat šķita miglā tīts.
Ūdens burbuļošana saplūda ar vēja šņākoņu. Acis ver
As ciet un mēnesi klāj miglas mākoņi.
Viņš dzird smieklus otrpus strūklakai sēž pārītis, kamēr
Viņā dzīvība sarūk tik maza kā biz-biz mārīe.
Trausla un vārīga. Laiks ir apstājies un žņaudz.
Bez laika viņš būtu laimīgs, bet tā ir pārāk daudz.
Vairs netrūkst naudas. Saule aust un viņš izelpo.
Pēdējo reizi mūžībā - kļūstot par neko.
Ierauga sevi un policistu, kas modina viņu,
Bet velti. Un noklusis skumji nolemj rāciju pie lūpām celt.
Smaidu pamana un pretī pasmaida uz nosalušo. T
Ajā brīdī sniegs sāk aizpildīt krustojumu tukšo.
2x Kur likteņi un dzīves stāsti mijās daži pavedienu gali beidzas
Tukšās avēnijās. Kur
Zemu zaru lapas bruģi paijā daudzi
Bruģakmeņi pilsētu naktī uz miegu aijā.

Avenues Aija

A step in the puddle.
Asphalt shoes sound resilient.
Yesterday it seemed he would not pull out his life after the last thread.
The sun no longer warms.
The clouds seem more warm, like
Down duvets in the park, barrel stove under the bridge.
The pockets are not empty, they contain family pictures.
Materials do not fill but are as pure and clean as flour.
It doesn't matter how. Everything visible there is gone.
And now the Black Death - the night covers him like fuel oil.
On this night he will allow himself to be taken - that's why
Smiles, because this night frightens him less than the next morning.
You have to choose a place and find your grave for life. This
The corner with the drinking fountain seems good enough.
The pavement is so cold,
But now he is not picky. Stay
Uninterrupted ears the last couple of strings.
Missing Riga, who plays a supporting role in the picture.
The little Old Towns, which tend to stir up thoughts.
If I had the money, I would die there, but it has been gone for a long time.
Forgotten how the lats looks at least from the turn of the year.
A cloudy day. They took the clouds with them. But s
Cats on the moon still seemed shrouded in mist.
The bubbling of water merged with the rustle of the wind. Eyes open
Hard and the moon is covered by clouds of mist.
He hears laughter on the other side of the fountain sits a couple, while
In him life shrinks as small as a ladybird.
Fragile and weak. Time has stopped and chokes.
Without time he would be happy, but that is too much.
Money is no longer lacking. The sun rises and he exhales.
For the last time in eternity - becoming nothing.
He sees himself and the policeman who wakes him up,
But in vain. And sadly decides to put the radio up to his lips.
They notice the smile and smile back at the frozen one. T
At that moment the snow begins to fill the empty intersection.
2x Where destinies and life stories meet some threads end
On empty avenues. Where
The leaves of low branches caress the pavement many
Cobblestones lull the city to sleep at night.