Lyrics and translation Zigfrīds Muktupāvels - Ielas

Ielas

Man ielās dažreiz skumjāk kļūst kā naktī,
Kad miklā tumsā dziest pie loga logs.
Zem akmens cietokšņiem trūd sapņi dziļi rakti,
Un benzīntavnā asins upes plok.

Man brīžiem elpas pietrūkst zemes krastos
Un kājas atsakās bez mērķa tālāk klīst.
Kaut vēji šalko svešu kuģu mastos
Un naktīs meteori mirdzot krīt.

Un tad es sajūtu, ka ielās pretī
Man smaidu nesviedīs vairs neviens,
Ka dzīves šaha spēle pazaudēta,
Bet tas kas zaudējis ir dzīvei lieks.

Ak, pilsēta, vairs mani tavās rokās
Kā upju straumes jūrā neaizraus,
Ne atdzimšu vairs mīlas saldās mokās,
Ne mieru radīšu kā doktors Fausts.

Zem akmens cietokšņiem trūd sapņi dziļi rakti,
Un benzīntvanā sirds kā putns smok
Bet ielās skumji, skumji kļūst kā naktī,
Kad miklā tumsā dziest pie loga logs.

Streets

My darling, sometimes the streets make me sadder than the night,
When the windows dim mysteriously in the darkness outside.
Under these stone fortresses rot dreams buried deep,
And rivers of blood flow in the gas station.

Sometimes, my breath catches in my throat on these shores,
And my legs refuse to wander aimlessly any further.
Though the winds rustle in the masts of foreign ships,
And shooting stars gleam at night.

And then I feel, that in the streets ahead
No one will smile at me anymore,
That the game of chess of life is lost,
But the one who has lost is useless to life.

Oh, my love, your embrace no longer
Sweeps me away like river currents into the sea,
I will not be reborn again in the sweet torments of love,
Nor will I find peace like Dr. Faustus.

Under these stone fortresses rot dreams buried deep,
And my heart suffocates like a bird in a gas station
But the streets are sad, sad as the night,
When the windows dim mysteriously in the darkness outside.