Lyrics and translation Zigfrīds Muktupāvels - Marta Rīts

Marta Rīts

Caur namu spraugām saule bikli veras
Un ielās smaidu met. Tās pārņem trīsas.
Līst renstelēs brūns, netīrs palu dzēriens,
Un murgo kastaņas par jūnija naktīm īsām.

Kā sētnieks sniegu noslauka no bruģa,
Tā sāpes izmetam no šauriem jumtu būriem
Un atkal sēstamies uz sapņu kuģa
Un ceļu meklējam no ostas klajā jūrā.

Pret viļņu kalniem cilvēcīgā spītā
Mēs stūri vadīsim ar drosmi asu,
Bet zemes zvaigzne riņķos bezgalībā
Un krūtīs cauršautās dīgs zaļi asni.

Pār jumtiem laipna pastaigājas saule,
Un ielas dun kā nebēdnīgā priekā,
Jo drīz nāks laiks, kad arī mūsu kaulus
No dzīves aizslaucīs kā sētnieks marta sniegu.

Morning in March

Through the cracks in the houses, the sun timidly looks out
And throws a smile upon the streets. They begin to shiver.
In streams, a brown, dirty flood-drink pours down,
And chestnut trees dream of short June nights.

As the janitor sweeps the snow from the pavement,
Thus we throw sorrow from the narrow house cages
And again we sit upon the ship of dreams
And seek the way from the harbour into the open sea.

Against the mountain waves in human defiance
We shall guide the helm with sharp courage,
But the star of earth will circle in infinity
And in the pierced breasts green sprouts will grow.

Over the roofs the sun walks kindly,
And the streets resound in carefree joy,
For soon the time will come when even our bones
Will be swept away from life like snow in March by the janitor.