Lyrics and translation Лайма Вайкуле - Nenāciet klāt man rudenī

Nenāciet klāt man rudenī,
Man rudenī jābūt vienai,
Kur lapu dakstiņiem apklāts jumts
Un vēji kā četras sienas.
Pelnu vārtus un atslēgu vārdus
Tikai rudenājos es zinu,
Pie manis nenāciet stundā,
Kad savu uguni atdzīvinu.
Ogles pavardā, mierinot mani,
Klusiņām sarunājas,
Pie manis nenāciet rudenī,
Man rudenī jābūt mājās.
Kad bijīgi dzirksteli pielūdzu
Un pati par pelniem krītu izmisumā,
No skatienu cilpām nespējot,
Nespējot atraisīties.
Pelnu vārtus un atslēgu vārdus
Tikai rudenājos es zinu,
Pēc manis nenāciet stundā,
Kad savu uguni atdzīvinu.
Nenāciet klāt man rudenī,
Man rudenī jābūt vienai.

Не представляю я осенью,
Я осенью должен быть один,
Где лист черепицы, крыша apklāts
И ветра, как и четыре стены.
Золы ворота и ключевых слов
Только rudenājos я знаю,
У меня не час,
Когда ее огонь atdzīvinu.
Уголь pavardā, успокаивая меня,
Тихонько разговаривает,
У меня не осенью,
Я осенью должен быть дома.
Когда благоговейно искра господу
И сама по пеплом, впадаю в отчаяние,
От взгляда петель не в силах,
Не в силах расставаться.
Золы ворота и ключевых слов
Только rudenājos я знаю,
После меня не час,
Когда ее огонь atdzīvinu.
Не представляю я осенью,
Я осенью должен быть один.