Paroles et traduction Edavārdi - Pēdējo Reiz

Pēdējo Reiz

Man vienmēr liekas, ka man nav viss
Ka rīt sākšu dzīvot, šodien varu ļaut krist
Savām rokām, domas melnākas kā krauklis
Es neiederos, stāvu skaistā telpā tā kā Mauglis
Bail piecelties no gultas, it kā mīnas uz grīdas
Šodien nesākšu neko, jo īstā dzīve būs rīt
Neko nemēģinot, nebūšu es idiots kā mīlnieki
Sākšu kaut ko darīt, kad būs miljons vai brīvdienas
Gaidīt starta zīmi – tā ir ideja skaista
Bet saule izskatās kā luksofora vidējā gaisma
Nekad nav naudas, bet nav tā, ka nepietiktu cīgām
Es noteikti būtu kaut kas, ja nepiedzimtu Rīgā
Tāpēc sķiet, ka viss, ko gribu, stāv tālāk kā Persija
Kamēr uz to visu skatās manis labākā versija
Pasaku, kā ir, un esmu kāda skalā kā mesija
Bet jēga tam visam netiek atrasta galu galā kā Nesija
Sapņoju par labu dzīvi tieši man un biedriem
Varu to iedomāties, un bieži ar to pietiek
Gribam mazāk just un, plus, tad blatot
Kamēr mūsu stiprās puses DUS kā statoil
Šodien es nepateicu, cik ļoti māti mīlu
Bet es esmu cilvēks labs, jo laikā samaksāju īri
Es varēju pazvanīt, tagad saskatīt, ka to varu
Bet, uz kaut ko gaidot, atkal sarakstīju šo pantu

Piedz.
Un es ceru, ka šī ir pēdējā reize
Kad uz mūsu iegribām mēs tērējam veiksmi
Un es ceru, ka dos spēku reiz Dievs mans
Jo, ja viss ir viens, tad es esmu šeit viens pats

Lai cik cerētu, tomēr es esmu šaubu pilns
Ja dzīve iet uz apli, tad beigās redzēšu šausmu filmu
Pilsētas gaismas uz manis līst kā lietus
Es ļaujos gravitācijai, mans ķermenis uz centru slīd kā ziepes
Mēs dzeram alu mēs paprasām, vai kādam ir cīga
Un paģirās bez naudas sakām: "Tāda ir dzīve."
Es rakstu gadiem, tā vietā, lai ārā brauktu ar riteni
Kāpēc to, ka Tavās ausīs esmu, sauktu par likteni
Dziesmu sacerēšanai aug apetīte nemanāmi
Civilizācijas nomalē kā Asteriks vai ģermāņi
Pie miķa bīstamāks kā dakteris ar peregaru
Jūs sajaucāt – Eminems ir Amerikas Edavārdi
Viss ir neitrāls, to daudzi nesaprot, kāpēc
Visiem sava taisnība jo visu varam parjebko pārvērst
Ja nav sirdī, ticību tad jāpako zālēs
Te to pieprasījums nosaka, man jāpārdod sāpes
Zinu, ka nevajag meklēt nirvanu mantā
Es pats sev pateicu, kur kļūdos, pirmajā pantā
Tas nav noslēpums vairs, kā skaista var palikt dzīve
Bet to turpinu malt uz apli, jo man patīk mīkla
Uz citu pusi iešu, lai uz kurieni mūs pasauks
Kaut tik stipri līst, ka par dubļiem kļūst asfalts
Man ir viss, izbēgu no cietumiem, maldiem
Izvīlējot atslēgu pats no saviem kauliem

Last Time

I always feel like I don't have everything
That tomorrow I will start living, today I can let fall
In my hands, thoughts blacker than a raven
I don't fit in, I stand in a beautiful room like Mowgli
Afraid to get out of bed as if there are mines on the floor
Today I won't start anything, because the real life will be tomorrow
Not trying anything, I won't be an idiot like lovers
I'll start doing something when I have a million or a day off
Waiting for the starting signal – that's a beautiful idea
But the sun looks like a traffic light's middle light
There's never any money, but it's not like I don't have enough for a cigarette
I would definitely be something if I wasn't born in Riga
That's why it seems that everything I want is further than Persia
While my better version is looking at all this
I tell it as it is, and I am like a messiah on some scale
But no meaning is found in all of this in the end, like Nessie
I dream of a good life for me and my comrades
I can imagine it, and often that is enough
We want to feel less and, plus, then have connections
While our strengths are like Statoil
Today I didn't say how much I love my mother
But I am a good person because I pay my rent on time
I could have called, now I can see that I can do it
But, waiting for something, I wrote this verse again

Chorus
And I hope this is the last time
When we spend our luck on our desires
And I hope that God will give me strength
Because if everything is one, then I am here alone

No matter how much I hope, I am still full of doubts
If life goes in a circle, then in the end I will see a horror movie
The city lights pour on me like rain
I let gravity take me, my body slides to the center like soap
We drink beer, we ask someone if they have a cigarette
And in a hangover without money we say: "Such is life."
I write for years, instead of riding a bike outside
Why would I call the fact that I'm in your ears destiny
The appetite for songwriting grows unnoticed
On the outskirts of civilization like Asterix or the Germans
At the microphone more dangerous than a doctor with a scalpel
You got it wrong – Eminem is America's Edavārdi
Everything is neutral, that's why many don't understand
Everyone has their own truth, because we can turn anything into something
If there is no heart, then faith should be packed in places
Here the demand dictates it, I have to sell pain
I know that you shouldn't look for nirvana in drugs
I told myself where I was wrong, in the first verse
It's no longer a secret how beautiful life can become
But I continue to grind it in a circle, because I like a riddle
I will go to the other side, wherever the world takes us
Just so that it rains so hard that the asphalt becomes mud
I have everything, I escaped from prisons, delusions
Choosing the key from my own bones