Paroles et traduction Kaspars Dimiters - Balāde Par Kapteini

Balāde Par Kapteini

Ir rīts un kaijas uzliek brilles
Un slapjam sniegam cauri trencas
Tur kuģīts mazs caur līci plunčā
Uz klāja vizuļodams mencas

Tur kapteins arī uzliek brilles
Un binoklī uz kaijām raugās
Viņš mīl tās šļakatas un šalkas
Jo krastā tam neviena drauga

Pats kuģīts vecs un drīz to griezīs
Un pārpirks lūžņu savācēji
Kur paliks viļņos aizmiršanās
Kur kaijas briļļainās un vēji

Šis reiss ir pēdējais daudz zivju
Un vētra debesis gāž jūrā
Bet kapteinim nav divu dzīvju
Tāpat kā kaijām, jūrai, vējam

Ir krasts tam neziņa un šaubas
Viss svešs kaut ļaudis tur vien cīnās
Tie savos sastingušos kuģos
Par kuģiem kaijām nepabrīnās

Sauc kapteins kopā kuģa večus
Un stāsta viņiem sniegdams spirtu:
Kas mēs bez jūras bezgalības
Ja man vien krasts, es labāk mirtu

Bet večiem ģimenes un draugi
Un senču kapsēta un mājas
Tad pavēl kapteinis tāds dīvains
Ka kuģim tūdaļ jāapstājas

Ir avārijas motorlaiva
Ar degvielu vien stundām dažām
Lec kapteins tajā saukdams vīriem:
Jums krasts man jūra... un bez bažām

Raud veči asaras kā zvīņas
Un spirtu laiž pa riņķi aši
Bet kapteinim vien prātā jūra
Ne siļķes brtētliņas vai laši

Trauc kapteins sniega vētras ķēpā
Vien jūra, es - nekā vairs lieka
Līp sejā sniegs un bezgalība
Brēc kaijas briļļainās no prieka

Ballad Of The Captain

It's morning and the seagulls are wearing glasses
And cutting through the wet snow
There's a little ship splashing through the bay
With glistening whiting on deck

There the Captain also puts on his glasses
And peers at the seagulls through binoculars
He loves those splashes and rustles
Because he has no friends on shore

The ship itself is old and will soon be scrapped
And bought by scrap collectors
Where it will find oblivion in the waves
Where the spectacled gulls and winds are

This is the last voyage, plenty of fish
And the storm is pouring the heavens into the sea
But the Captain has no second life
Just like the seagulls, the sea, the wind

The shore is ignorance and doubt to him
Everything is strange although people there also struggle
In their frozen ships
They're not surprised by ships or seagulls

The Captain calls the ship's old men together
And tells them, giving them some spirits:
What are we without the endless sea
If I only had the shore, I'd rather die

But the old men have families and friends
And an ancestral graveyard and homes
Then the Captain, being so strange, orders
That the ship must stop at once

There's an emergency motorboat
With fuel for only a few hours
The Captain jumps into it, shouting to the men:
The shore is yours, the sea is mine... and don't you worry

The old men weep, shedding tears like scales
And pass the spirits around quickly
But the Captain only thinks of the sea
Not of herrings, sprats or salmon

The Captain struggles in the snowstorm
Only the sea, I - nothing else matters
The snow sticks to his face and infinity
The spectacled seagulls cry out in joy