Текст и перевод песни Astro'n'out - Daļa Rīgas

Daļa Rīgas

Es zinu daudziem bail
Un daudziem sāp mans rajons,
Pa Maskavas ielas bruģi ejot,
Auksti top.
Ir grūti svešiem saprast,
Kas gan šajās ielās
Var vispar kādam
Tuvs un mājigs kādreiz kļūt.
Par daudz šeit pagātnes
Un patiesības rūgtas,
Un piecpadsmitais trolejbuss jau leģendārs.
Pie baznīcas sēž bērni, akmeņus kas mētā,
Un pieturā starp suņiem veči alu lok.
Tā daļa Rīgas,
Tā daļa manas Rīgas,
Sarežģītas, līdz galam nepazītas...
Tā daļa Rīgas,
Tā daļa manas Rīgas,
Sarežģītas...
Mēs akli vienmēr redzot tikai gružus apkārt,
Starp gružiem atmirdz pilsēta, kas vienmēr aug.
Atpogājiet acis vaļā paskatīties,
Šeit sen jau nav kā desmit gadus atpakaļ!
Tā daļa Rīgas,
Tā daļa manas Rīgas,
Sarežģītas, līdz galam nepazītas...
Tā daļa Rīgas,
Tā daļa manas Rīgas,
Sarežģītas...
Tā daļa Rīgas,
Tā daļa manas Rīgas,
Sarežģītas, līdz galam nepazītas...
Tā daļa Rīgas,
Tā daļa manas Rīgas,
Sarežģītas...
Augt un attīstīties,
Citā gaismā parādīties,
Vienmēr pārmainīties,
Jaunām domām piepildīties...
Augt un attīstīties,
Citā gaismā parādīties,
Pārmainīties,
Jaunām domām piepildīties...
Nē, nē man nevajag citā Rigā,
Esmu šeit pat savā sabiedrībā.
Nē, nē es nelūdzu citu Rīgu,
Daļa šīs Rīgas jau daļa no manis,
No manis.
Gar Daugavas krastu ejot, kliedzot sirds nāk vaļā,
Tāpat kad baznīcā, tik viegli allaž top.
Mēs akli vienmēr redzot tikai gružus apkart,
Aizmirstot, ka pilsēta mums vienmēr vēl top...

Part of Riga

I know that many are afraid
And many are in pain my district,
Walking along the pavement of Maskavas Street,
It gets cold.
It is difficult for strangers to understand,
What in these streets
Can ever become
Close and cozy to someone.
Too much of the past here
And bitter truths,
And the trolleybus fifteen is already legendary.
At the church, children sit throwing stones,
And at the bus stop, old men drink beer among the dogs.
That part of Riga,
That part of my Riga,
Difficult, not fully explored...
That part of Riga,
That part of my Riga,
Difficult...
We are always blind, seeing only debris around,
Amidst the debris, the city that is always growing.
Unbutton your eyes and look around,
It hasn't been like this for ten years!
That part of Riga,
That part of my Riga,
Difficult, not fully explored...
That part of Riga,
That part of my Riga,
Difficult...
That part of Riga,
That part of my Riga,
Difficult, not fully explored...
That part of Riga,
That part of my Riga,
Difficult...
To grow and develop,
To appear in a different light,
Always changing,
To be filled with new thoughts...
To grow and develop,
To appear in a different light,
To change,
To be filled with new thoughts...
No, no, I do not need another Riga,
I am right here in my own society.
No, no, I do not ask for another Riga,
Part of this Riga is already a part of me,
Of me.
Walking along the Daugava embankment, my heart opens up,
Likewise, when I am in the church, it is always so easy.
We are always blind, seeing only debris around,
Forgetting that the city is still being built...