Текст и перевод песни Dakota - Nezinu gan

Nezinu gan

Tavs nams, tava pils, kaut ar no smiltīm uzceltā
Kamēr vēji klusē, kamēr pērkons nerunā
Nezinu kas būs, rīt varbūt sāks atkal lietus līt
Tavas smilšu pilis par dubļiem pārvērtīs
Jautāsi tu man "Ko tagad darīt?"
Un es teikšu tev to ko vienmēr

Nezinu gan, nezinu gan, nezinu gan
Tu neprasi man, es tiešām nezinu gan

Tad labāk jau sliet stikla pili debesīs
Zvaigznes mākoņratos gar logu garām trauks
Ja nu vienīgi rīt sāks degošs zvaigžņu lietus līt
Saplīst stikla pilis un lauskās būs jau rīt

Mans nams, tava pils, lai paliek sapņos uzceltās
Nevajg' sevi mānīt tā ir tik pasakās
Kur tu vēl gribi iet?
Kur ir tā vieta pasaulē?
Ceļa malā vaicās kāds vientuļš ceļinieks

I cannot know

Your house, your castle, even if built of sand
As long as the winds are silent, as long as the thunder is silent
I don't know what will happen, tomorrow it may start raining again
Your sandcastles will turn to mud
You will ask me "What should I do now?"
And I will tell you what I always say

I don't know, I don't know, I don't know
Don't ask me, I really don't know

Then it is better to build a glass castle in the sky
Stars in the clouds rush past the window
If only tomorrow a fiery rain of stars will begin
Glass castles will break and be in ruins tomorrow

My house, your castle, let them remain built in dreams
No need to deceive yourself, it's only in fairy tales
Where else do you want to go?
Where is that place in the world?
A lonely traveler asks on the side of the road