Текст и перевод песни Edavārdi - Teikuma Beigās

Teikuma Beigās

Šis ir tas, par ko mēs runājam tad "Double Coffee"
Ka mums jābūt kaut kam krutākam kā Pavaroti
Prāts ir jāver vaļā, konspirācijas tad bija topā
Bēdas atstāja pēdas kā komētas uz biotopa
Domu spēks? To liekam obligāti dialogā
Jo ar to viss sanāks, lai tie goliāti tinas fonā
Viss bija tālu - sapņu sievietes un nauda
Viss tā, kā parasti - atkal piemeties pie galda
Jutos nepelnīti ignorēts un dienas dedzināju
Jo man bij' zvaigžņu slimība, kad mani neviens nezināja
Paralēli tam kā parazīts un niecība
Jo kad gāju ārā senčiem paprasīju piecīti
Sanāca divi ali un mazā cīgu "pačka"
Gaidu pirmo trolejbusu vai kā parazīts es līdu "tačkā"
Ja ir citi ceļi - obligāti pastāsti
Vai dabū bakalauru, sēdi ofisā un atslābsti
Rakstu repu "pofigā" par to, vai sanāks daudz
Nav tā, ka par to nezinās vēl mazāk tautas
Tas ir tas, par ko mēs runājām, kad trūka veiksmes
Bet, kad sapņi piepildās, tad sarunas beidzas

Beidzas
Sarunas
Beidzas, beidzas
Beidzas
Sarunas
Sarunas beidzas
Kādreiz nebiju nekas, nekas, nekas
Nezināju es neko, neko, neko
Un man nebija nekā, nekā, nekā
Un man nebija nekā, nekā, nekā
Kādreiz nebiju nekas
Bet es zinu savu ceļu jau kopš debijas plates
Kadreiz nebiju nekas
Bet, lai to mainītu nevajag deviņas klases
Kādreiz nebiju nekas
Bet es zinu savu ceļu jau kopš debijas plates
Kādreiz nebiju nekas
Bet to mainīja šīs dienas un naktis

Un pēc tā "feima", kontā eiro kā veikala seifā
Fani, heiteri un meitenes sveicināt steidzās
Beidzu domājot, ka būšu tev pleilistā, veicās
Par to mēs runājām, es jūtos kā teikuma beigās
Lai gan liktenis tik bieži man izdabā
Joprojām gribu tikai sēdēt viens savā istabā
Joprojām gremdē katrs aisbergs uz Zemes
Es laikam tikai vēlējos aizbēgt no sevis
Glābiņu gaidīt - šis paradums ir limitējis
Jo mūsu mērķi ir nevis galapunkts, bet dzīvesveids
Tāpēc šodien ir jābliež
Jo pats no sevis nekas nenotika kopš lielā sprādziena
Lepns, ka noticēju katrai rīmei un procesam
Un tas neliek justies tā kā T-Pain vai Lopesai
Gribu dzīvot pa savam - nevjaig "replay" tam protestam
Jo dzīvei būtu jābūt nevis cīņai, bet progresam
Man liekas, ka atkal jātiekās fiksāk
Vecās vietas vēl ir vaļā, bet mums jāiet uz citām
Bija problēmas, kuru dēļ galva regulāri noreibst
Tagad tikai uzvaram - nekas nebūs kā toreiz

Nebūs
Kā
Toreiz
Nebūs, nebūs
Kā
Toreiz
Kādreiz nebiju nekas, nekas, nekas
Nezināju es neko, neko, neko
Un man nebija nekā, nekā, nekā
Un man nebija nekā, nekā, nekā
Kādreiz nebiju nekas
Bet es zinu savu ceļu jau kopš debijas plates
Kadreiz nebiju nekas
Bet, lai to mainītu nevajag deviņas klases
Kādreiz nebiju nekas
Bet es zinu savu ceļu jau kopš debijas plates
Kādreiz nebiju nekas
Bet to mainīja šīs dienas un naktis

At the End of the Sentence

This is what we talked about at "Double Coffee"
That we should be something cooler than Pavaroti
The mind must be opened, conspiracies were on top then
Troubles left traces like comets on the biotope
The power of thought? We put it obligatorily in a dialogue
Because with it, everything will work out, let those goliaths spin in the background
Everything was far away - dream women and money
Everything as usual - back at the table again
I felt undeservedly ignored and burned the days
Because I had a star disease when nobody knew me
Parallel to that, as a parasite and insignificance
Because when I went out, I asked my ancestors for a five
It turned out to be two beers and a small pack of cigarettes
I'm waiting for the first trolleybus or, like a parasite, I'm riding in a "tachka"
If there are other ways - be sure to tell
Or get a bachelor's degree, sit in the office and relax
I write rap "pofig" about whether it will be a lot
It's not that even fewer people won't know about it
This is what we talked about when we lacked luck
But when dreams come true, then the conversations end

End
Conversations
End, end
End
Conversations
Conversations end
I used to be nothing, nothing, nothing
I didn't know anything, anything, anything
And I had nothing, nothing, nothing
And I had nothing, nothing, nothing
I used to be nothing
But I know my way since my debut album
I used to be nothing
But you don't need nine classes to change that
I used to be nothing
But I know my way since my debut album
I used to be nothing
But these days and nights changed that

And after that "fame", euro in the account like in a store safe
Fans, haters and girls rushed to greet
I stopped thinking that I would be on your playlist, lucky
We talked about this, I feel like I'm at the end of the sentence
Although fate indulges me so often
I still just want to sit alone in my room
Every iceberg on Earth still sinks
I guess I just wanted to run away to myself
Waiting for salvation - this habit is limited
Because our goals are not the end point, but a way of life
So today we have to hit
Because nothing happened by itself since the big bang
Proud that I believed in every rhyme and process
And it doesn't make me feel like T-Pain or Lopes
I want to live my own way - you don't need "replay" for that protest
Because life should be not a struggle, but progress
I think we need to meet again more steadily
There are still old places left, but we have to go to others
There were problems that made my head spin regularly
Now only victory - nothing will be like the last time

Won't be
Like
Last time
Won't be, won't be
Like
Last time
I used to be nothing, nothing, nothing
I didn't know anything, anything, anything
And I had nothing, nothing, nothing
And I had nothing, nothing, nothing
I used to be nothing
But I know my way since my debut album
I used to be nothing
But you don't need nine classes to change that
I used to be nothing
But I know my way since my debut album
I used to be nothing
But these days and nights changed that