Текст и перевод песни Fomins & Kleins - Sniegs

Sniegs

Lēni kā sniegs rītausmā krīt
Nāci tu, nāci man klāt.
Nemanot kāds nostājās ceļā
Un lūdza tev, skumji lūdza tev stāt.

Varbūt tas bija vējš,
Tas svešinieks nāk neaicināts!

Kāpēc notiek tā arvien,
Nezinās neviens
Vienmēr jūtos lieks
Rītausmā kad snieg.
Kāpēc notiek tā arvien
Nezinās neviens
Vienmēr jūtos lieks
Vienmēr,
Kad no debesīm krīt sniegs.

Lēni jau sals upes ver ciet,
Ledus zieds, lēni tā zied.
Nemanot kāds teica: - mans draugs,
Tici brīnumam, visi ledi reiz iet.

Varbūt tas bija vējš,
Tas svešinieks nāk neaicināts!

Snow

Slowly, like the snow falls at dawn
You came, you came to me.
Unnoticed, someone stood in the way
And asked you, sadly asked you to stop.

Maybe it was the wind,
That stranger came uninvited!

Why does this always happen,
No one knows
I always feel superfluous
At dawn when it snows.
Why does this always happen,
No one knows
I always feel replaced
Always,
When it snows from the sky.

Slowly, the frost closes the rivers,
Ice flower, slowly it blooms.
Unnoticed, someone said: - my dear,
Believe in miracles, all ice eventually melts.

Maybe it was the wind,
That stranger came uninvited!