Текст и перевод песни Fomins un Kleins - Sniegs

Sniegs

Lēni kā sniegs rītausmā krīt
Nāci Tu, nāci man klāt
Nemanot kas nostājas ceļā un
Lūdzu Tev, skumji lūdzu Tev stalts

Varbūt tas bija vējš
Tas, svešinieks nāks neaicināts
Kāpēc notiek tā arvien
Nezinās neviens
Vienmēr jūtos lieks
Rītausmā, kad snieg
Kāpēc notiek tā arvien
Nezinās neviens
Vienmēr jūtos lieks
Vienmēr, kad no debesīm krīt sniegs

Lēni jau sals upes ver ciet
Ledus zieds, lēni tā zied
Nemanot kas teica man draugs "Tici brīnumam!"
Visi ledi reiz iet

Varbūt tas bija vējš
Tas, svešinieks nāks neaicināts
Kāpēc notiek tā arvien
Nezinās neviens
Vienmēr jūtos lieks
Rītausmā, kad snieg
Kāpēc notiek tā arvien
Nezinās neviens
Vienmēr jūtos lieks
Vienmēr, kad no debesīm krīt sniegs

Snow

Slowly like snow falling in the dawn
You came, you came to me
Not knowing what gets in the way
And I ask you, sadly I ask you proudly

Maybe it was the wind
That stranger will come uninvited
Why does it happen every time
No one will know
I always feel superfluous
At dawn, when it snows
Why does it happen every time
No one will know
I always feel superfluous
Always, when snow falls from the sky

Slowly the frost freezes the rivers
An ice flower, slowly it blooms
Not knowing who told me friend "Believe in a miracle!"
All ice floes will eventually melt

Maybe it was the wind
That stranger will come uninvited
Why does it happen every time
No one will know
I always feel superfluous
At dawn, when it snows
Why does it happen every time
No one will know
I always feel superfluous
Always, when snow falls from the sky