Parasti pārdomu saraksti - Gustavo перевод на английский

Parasti pārdomu saraksti

Viņš apzinās savu statusu
Rūpīgi kopj savus matus, skaita latus.
Zina kad un kam ir jābūt blakus, kur vajag blatus
Zina kādus vārdus laist gar ausīm un gar acīm skatus
Bet, iekšējā balss, čukst tur pat pie auss vārdus
Jo vairāk tu zini, jo mazāk spēj sajust – ar sirdi
Cirku, klaju
Jo viss ir sajucis, apjucis
Tagad tik, risina, prāto, skaitļo, plāno tēriņus
Izzina kā to panākt, mēģina mērīt
Blisinās, jauc ārā, liek kopā vērīgi
Bet ne galu, ne malu tam nemana no sērijas
Prāts tik peras kā veca grāmata
Visu laiku vienā un tai pašā vietā vaļā veras,
Ārā speras, vis kaut kas jēls
Tikmēr, intuīcija arvien vairāk zūd
Tas gan žēl!

Re, reku vēl viena krīt, skat, kā spīd!
Kaut es varētu ik rītu izjust šādu brīdi
Kad skatiens brīvi pāri plašumiem slīd
Un spēj aptvert visu domu līdz
Klusums tāds, ka galvā sīc, kājas trīc
Nereāli, paskaties, kā mirdz!
Izbrauc vienreiz gadā prom no pilsētas gaismas
Debesīs skaidrās pavērot zvaigznes
Aptvert, ka vietējā mēroga raizes
Par to kā nopelnīt maizei ir makan sīkas
Tā, ka pat caur lupu tās būtu grūti saskatīt
Prom no celtnēm kas aplenc un veido telpu
Ar sienām pat ārā neļauj atvilkt elpu
No zemiem mākoņiem, kas kā griesti spiež pie zemes
Ķibelēm, kas bieži ir kā rokas bremze

Tur visiem līdzīgas drēbes, sarunu tēmas
Izejamās drēbes, ziemā slēpes
Vai ar pultīm pilns klēpis
Tas viss vērpjas un vērpjas pa dzīvi,
Bet es izraujos ārā no tā –
Un esmu brīvs!

Parasti pārdomu saraksti,
Tie ir parasti pārdomu saraksti.
Kas kraujās kaudzēm pat tagad,
Kad esmu sajuties svabad

Most Common Reflections

I am conscious of my status
I pamper my hair and count the sides.
I know when and who to be around, where I need connections
I know which words to let go in one ear and out the other, and which to watch for
But, that inner voice, whispers right there in my ear
The more you know, the less you can feel – with your heart
A circus, in the open
Because everything is mixed up, confused
Now I just solve, think, calculate, plan expenses
I figure out how to achieve it, I try to measure
I bleach, mix up, put together carefully
But I don't see any end or beginning in this series
My mind just flips through an old book
The same page opens all the time,
Out comes a huge cry, raw
Meanwhile, my intuition is fading more and more
That's a pity!

Look, another one is falling, look how it shines!
If only I could feel such a moment every morning
When my gaze slides freely over the vastness
And can grasp every thought
The silence is such that my head buzzes, my legs tremble
It's unreal, look how it shines!
Get out of the city lights once a year
To watch the stars in the clear sky
To realize that the local worries
About how to earn a living are tiny
So that even through a magnifying glass they would be hard to see
Away from the buildings that surround and make up space
With walls that don't even let me breathe outside
From the low clouds, that press against the ground like a ceiling
From the hassles, that are often like a handbrake

There everyone has similar clothes, conversation topics
Sunday clothes, winter skis
Or a lap full of remotes
All this twists and turns through life,
But I break free from it –
And I am free!

Usually lists of reflections,
These are common lists of reflections.
Which pile up in heaps even now,
When I feel free