Текст и перевод песни Ivo Fomins - Mans Ceļš

Mans Ceļš

Te, Es esmu piedzimis,
Bet man pazīstams ir viss.
Un tas viss, manās asinīs,
Ir no tevis.
Tas nekad, vairs nekad,
Mani neatstās.

Un neviens,
Man neatņems vēju zem kājām.
Es iešu to ceļu, ko gājām,
Un saukšu šo vietu par mājām.
(Otrajā reizē) Un saukšu šo vietu...

Bet, mans māls un mana smilts,
Vēl, ir mana stiprā cilts.
Un no dzelzs ir mans rokenrols,
Nepareizais.
Ko neviens, tā pat vien,
Nespēs nodziedāt.

Un neviens,
Man neatņems vēju zem kājām.
Es iešu to ceļu, ko gājām,
Un saukšu šo vietu par mājām.

Par mājām.

Un neviens,
Man neatņems vēju zem kājām.
Es iešu to ceļu, ko gājām,
Un saukšu šo vietu par mājām.

My Way

Here, I was born,
But I know everything.
And it all, in my veins,
Is from you.
It will never, ever,
Leave me.

And no one,
Can take the wind out of my sails.
I will follow the path we walked,
And I will call this place home.
(Second time) And I will call this place...

But, my clay and my sand,
Still, is my strong family.
And iron is my rock and roll,
Wrong.
That no one, just like that,
Cannot sing.

And no one,
Can take the wind out of my sails.
I will follow the path we walked,
And I will call this place home.

Home.

And no one,
Can take the wind out of my sails.
I will follow the path we walked,
And I will call this place home.