Текст и перевод песни Jauns Mēness - Kad mēness jūrā krīt

Kad mēness jūrā krīt

Trīsreiz spers zibens šonakt,
Pārbīsies, noslēpsies rīts.
Prom arvien tālāk un tālāk
Tavu mulsumu vējš aiznesīs.

Iztrenkās miegainās ēnas.
Zvaigznes kamolā savērs un drīz
Tavu kautrību, lēnību manu
Kvēlā neprātā pārvērtīs!

Un kad jautāsi: "Kur ir tie vārdi,
Tā mīkla, ko solījies teikt?",
Vējš aiznesīs debesīm pāri
Manu skumjo un mokošo: "Hei!"

Vai Tu zini mana mīļā
Kāpēc vienmēr jābūt tā?
Kad krīt mēness jūrā dziļā
Man par Tevi jādomā!"

Quand la lune tombe dans la mer

Trois fois la foudre frappera ce soir,
Tu seras effrayé, le matin se cachera.
De plus en plus loin
Le vent emportera ton embarras.

Les ombres endormies se noieront.
Les étoiles se rassembleront en un peloton et bientôt
Ta timidité, ma lenteur
Se transformeront en une folie brûlante !

Et quand tu demanderas : "Où sont ces mots,
Ce mystère que tu as promis de dire ?",
Le vent emportera au-dessus des cieux
Mon triste et douloureux : "Hé !"

Sais-tu, mon amour,
Pourquoi ça doit toujours être comme ça ?
Quand la lune tombe dans la mer profonde,
Je dois penser à toi !