Текст и перевод песни Kaspars Dimiters - Aizvēju Sludināt

Aizvēju Sludināt

Nāc pie loga un paskaties kā es drosmīgi aizeju
Mani dēli kā pamāj man rieta baloniem plīstot
Kā ar cirvi un lāpstu es dodos meklēt sev aizvēju
Re kā putni un komati šaudās pamalei dzīstot

Lūpas zīmogo stiklu... vai tas skūpsts – ej nu sazini
Manas muguras ekrānā rāda filmu par sniegu
Tikai baltu un baltu – vai pēc tā mani pazini?
Plēstu lupatās dvēseli diedz ar sarkanu diegu

Tavā klēpī guļ akmeņi miklām pērlītēm biruši
Dzīvo mazmeita šūpolēs un uz prievītes spēlē
Kamēr dzīvojām, mīļotā, nekad nebijām miruši
Ai kā rudens kož ābolos - klusums iekožas mēlē

Mani zirgi... kur zirgi tie kas vēl aizvakar auļoja?
Sarmā nomesti pakavi, miglā purniņš no stikla
Tā tur debesīs atceras tavas krūtis ko sauļoja
Un to stirnu kas pakrūtē sāpēs lēkāja bikla

Skaties logā tik ilgi vēl kamēr pārkāpšu pamali
Te nekas vairs nav bezgalīgs – matos debesu gruži
Graudus pēdējam klaipiņam tu vēl vakarnakt samali
Pienāk mirklis kad jāpazūd – bet ne gluži... ne gluži...

Tur tie bērzi kas līgosies un tie galotņu čiekuri
Tie tev vēstīs par aizvēju kurā cirtīšu, rakšu...
Reizēm kritušos salasi – būs tev smaržīgi iekuri
Ai cik dienu bij laimīgu un cik laimīgu nakšu

Re kā logā jau migla nāk - ļauj tai krūzīti pludināt
Iedzer malku tās vēsuma un būs atvadām gana
Laiks bij ceļos kad nomesties – laiks ir aizvēju sludināt
Nē, mūs mūžība neizšķirs – tā ir tava un mana

Shelter Advertisement

Come to the window and watch me boldly leave
My sons wave me goodbye as the evening balloons burst
With an axe and a shovel, I set out to find shelter
Like birds and commas, we dart around the outskirts of life

Lips seal the glass... who knows if it's a kiss
On the screen of my back, a movie about snow plays
Only white and white – is that how you recognized me?
With red thread, I mend the torn rags of my soul

Pearls of riddles fall from the stones in your lap
My granddaughter lives in swings and plays on the porch
While we lived, my dear, we were never dead
Oh how autumn bites into apples - silence bites into the tongue

My horses... where are the horses that galloped yesterday?
Horseshoes shed in frost, a nose of glass in the mist
So there, the heavens remember your sunbathing breasts
And the deer that jumped in pain under your bosom

Look out the window for as long as it takes me to cross the boundary
Nothing here is endless anymore – pieces of heaven in my hair
You ground the last grains for bread yesterday evening
The moment comes when I must disappear – but not quite... not quite...

There are those birches that will sway and those pine cones in the treetops
They will tell you about the shelter where I will chop and write
Sometimes gather the fallen ones – they will make fragrant kindling
Oh, how many happy days and nights there were

See how the fog is coming through the window - let it fill your mug
Take a sip of its coolness and our goodbyes will be enough
It was time to kneel – it is time to proclaim shelter
No, eternity will not separate us – it is yours and mine