Atgriešanās Psalmā - Kaspars Dimiters перевод на немецкий

Atgriešanās Psalmā

Kad menti ielenei ar lūpu krāsu
Uzzīmēja milzīgu muti kas smejas
Mentāli mēs likām tos mierā
Taču fiziski pārvērtām viņu sejas

Garām klīstošu suņu mēles
Laizīja viņu saprāta atliekas no bruģa
Vai atceries kā mēs to ieleni
Atdzīvinājām uz pamesta kuģa

Arī viņa izrādījās dzejniece
Lai gan patēvs tai pērtiķis bija
Vēl šodien – teic ielene – atmiņu ielīksmo
Viņa izvadīšanas melodija

Dzēruši tikai viens otru
Mēs devāmies prom no ostas
Menti kā pirmie cilvēki
Atklāja uguni un sakārtoja jostas

Nu mēs bijām kļuvuši kā sieti
Cauri vīdēja zvaigznes un kuģu masti
Un mēs trijatā dziedājām skaļi:
Būt nošautiem ir tik neparasti

Bāku ugunis liesmoja līdzās
Vai tur eņģeļi bija vai ārsti
Ja esi pērtiķis vai ments
Saulspuķu sēklas pat mirušam bārsti

Un tomēr mēs izdzīvojām
Eņģeļu pilna bij reanimācijas ēka
Tie dziedāja: menti cēlušies no mentiem
Jūs – no 139.psalmā apslēptā spēka

Vai atceries kādi bijām mēs
Kādas bij mūsu mēnesnīcā ienirušās sejas
Mēs gaidījām kad beidzot mūs arestēs
Jo nebijām cēlušies no pērtiķiem bet no dzejas

Rückkehr im Psalm

Als die Bullen der Gosse mit Lippenstift
Einen riesigen, lachenden Mund malten
Mental ließen wir sie in Ruhe
Doch physisch veränderten wir ihre Gesichter

Die Zungen streunender Hunde
Leckten die Reste ihres Verstandes vom Pflaster
Erinnerst du dich, wie wir die Gosse
Auf einem verlassenen Schiff wiederbelebten

Auch sie erwies sich als Dichterin
Obwohl ihr Stiefvater ein Affe war
Noch heute – sagt die Gosse – erheitert die Erinnerung
Die Melodie ihrer Beerdigung

Nur voneinander betrunken
Verließen wir den Hafen
Die Bullen entdeckten wie die ersten Menschen
Das Feuer und richteten ihre Gürtel

Nun waren wir wie Siebe geworden
Sterne und Schiffsmasten schimmerten hindurch
Und wir drei sangen laut:
Erschossen zu werden ist so ungewöhnlich

Die Feuer der Leuchttürme loderten nebenan
Waren dort Engel oder Ärzte
Wenn du ein Affe oder ein Bulle bist
Streue Sonnenblumenkerne selbst über einen Toten

Und doch überlebten wir
Das Gebäude der Wiederbelebung war voller Engel
Sie sangen: Bullen stammen von Bullen
Ihr – von der im 139. Psalm verborgenen Kraft

Erinnerst du dich, wie wir waren
Wie unsere in den Mondschein getauchten Gesichter aussahen
Wir warteten darauf, dass man uns endlich verhaftet
Denn wir stammten nicht von Affen, sondern von der Poesie