Vēlreiz klusi atgriezties - Lauris Reiniks перевод на русский

Vēlreiz klusi atgriezties

Ir dīvaini teikt – es tagad atvados,
Par aizvērtām durvīm klusi pārvēršos.
Bet, zini, es brīdi tomēr apstāšos
Lai izliktos, ka nebaidos.
Un vai laika vairs nav?
Tomēr un jau
Tālāk cita ceļa nav.
Un atkal es šaubos –
Kā vienmēr, viss tāpat.

Un dažreiz par tālu – tālu, pārāk tālu,
Tālu – aizlaižos,
Kad ir jau par vēlu – vēlu!
Apstāties un vēlreiz klusi atgriezties.

Ir dīvaini sajust balsi aizlūstam,
Kad sirds tā vien kliedz tev, muļķi – paliekam!
Un, šķiet, man uz pieres rakstīts, ko pēc tam ...
Kur gan it viss ir palicis?
Un vai laika vairs nav? – nav -
Tomēr un jau – jau –
Tālāk cita ceļa nav.
Un atkal es dodos.
Kā vienmēr – atpakaļ.

Un dažreiz par tālu – tālu, pārāk tālu,
Tālu – aizlaižos,
Kad ir jau par vēlu – vēlu!
Apstāties un vēlreiz klusi atgriezties.

Varbūt šodien, varbūt rīt,
Varbūt tomēr aizparīt
Sākšu tevi iepazīt, nešauboties
Dažreiz tomēr jāpakrīt,
Pat ja tev tā nepatīk.
Piedod man, nu, piedod,
Ja tas tā nav!

Tālu – tālu, pārāk tālu,
Tālu – aizlaižos,
Kad ir jau par vēlu – vēlu!
Apstāties un vēlreiz klusi atgriezties.

Un dažreiz par tālu – tālu, pārāk tālu,
Tālu – aizlaižos,
Kad ir jau par vēlu – vēlu!
Apstāties un vēlreiz klusi atgriezties.
Un dažreiz par tālu – tālu.

Ещё раз тихо вернуться

Странно говорить – я сейчас прощаюсь,
В закрытую дверь тихо превращаюсь.
Но, знаешь, я всё же на миг остановлюсь,
Чтобы сделать вид, что не боюсь.
И разве времени больше нет?
Всё же и уже
Дальше другого пути нет.
И снова я сомневаюсь –
Как всегда, всё то же.

И иногда слишком далеко – далеко, слишком далеко,
Далеко – ухожу,
Когда уже слишком поздно – поздно!
Остановиться и ещё раз тихо вернуться.

Странно чувствовать, как голос слабеет,
Когда сердце так и кричит тебе, глупый – останемся!
И, кажется, на моём лбу написано, что потом ...
Куда же всё делось?
И разве времени больше нет? – нет -
Всё же и уже – уже –
Дальше другого пути нет.
И снова я иду.
Как всегда – назад.

И иногда слишком далеко – далеко, слишком далеко,
Далеко – ухожу,
Когда уже слишком поздно – поздно!
Остановиться и ещё раз тихо вернуться.

Может быть, сегодня, может быть, завтра,
Может быть, всё-таки послезавтра
Начну тебя узнавать, не сомневаясь.
Иногда всё же нужно упасть,
Даже если тебе это не нравится.
Прости меня, ну, прости,
Если это не так!

Далеко – далеко, слишком далеко,
Далеко – ухожу,
Когда уже слишком поздно – поздно!
Остановиться и ещё раз тихо вернуться.

И иногда слишком далеко – далеко, слишком далеко,
Далеко – ухожу,
Когда уже слишком поздно – поздно!
Остановиться и ещё раз тихо вернуться.
И иногда слишком далеко – далеко.