Atmiņu lietus - Ojārs Grīnbergs перевод на немецкий

Atmiņu lietus

Vai jūti,
Kā atmiņas smaržo pēc liepām
Vasaras krūtīs.
Vai dzirdi,
Kā bites vēl liepziedos ganās,
Putekšņos brien.
Vai redzi,
Vēl gadiem un saulrietiem pāri
Atmiņas sien,
Ko mīli,
To nenāc un pajautā vēlreiz
Liepziediem vien.
Piedz.
Dzeltenās liepas zied,
Klusajās ielās vēl
Vakaros saule riet un kvēl.
Krēslot zem liepām sāk,
Pārdomu putnu dzīts,
Atmiņu lietus nāk un līst.

Līst lietus,
Līst vasaru dzirdinošs lietus
Liepzaru sietā.
Krīt lāses.
Pa klusajām ielām kā māsas putekšņi krīt.
Nāc bradāt
Pa peļķēm, kaut tālu tie gadi,
Nenāks kas rīt.
Līst lietus.
Līst nevairāms atmiņu lietus,
Atspulgi krīt.

Regen der Erinnerungen

Fühlst du,
Wie Erinnerungen nach Linden duften
Im Herzen des Sommers.
Hörst du,
Wie Bienen noch in den Lindenblüten weiden,
Durch den Pollen waten.
Siehst du,
Noch über Jahre und Sonnenuntergänge hinweg
Die Erinnerungen verbinden,
Was du liebst,
Komm nicht, um erneut zu fragen
Nur die Lindenblüten allein.
Ref.
Die gelben Linden blühen,
In den stillen Straßen noch
Geht abends die Sonne unter und glüht.
Unter den Linden beginnt es zu dämmern,
Vom Vogel der Gedanken getrieben,
Kommt der Regen der Erinnerungen und fällt.

Es regnet,
Es regnet ein Regen, der den Sommer tränkt
Im Sieb der Lindenzweige.
Tropfen fallen.
Durch die stillen Straßen fällt Pollen wie Schwestern.
Komm waten
Durch die Pfützen, auch wenn jene Jahre fern sind,
Und das Morgen nicht kommt.
Es regnet.
Es regnet der unvermeidliche Regen der Erinnerungen,
Spiegelbilder fallen.