Текст и перевод песни Ojārs Grīnbergs - Atmiņu lietus

Atmiņu lietus

Vai jūti,
Kā atmiņas smaržo pēc liepām
Vasaras krūtīs.
Vai dzirdi,
Kā bites vēl liepziedos ganās,
Putekšņos brien.
Vai redzi,
Vēl gadiem un saulrietiem pāri
Atmiņas sien,
Ko mīli,
To nenāc un pajautā vēlreiz
Liepziediem vien.
Piedz.
Dzeltenās liepas zied,
Klusajās ielās vēl
Vakaros saule riet un kvēl.
Krēslot zem liepām sāk,
Pārdomu putnu dzīts,
Atmiņu lietus nāk un līst.

Līst lietus,
Līst vasaru dzirdinošs lietus
Liepzaru sietā.
Krīt lāses.
Pa klusajām ielām kā māsas putekšņi krīt.
Nāc bradāt
Pa peļķēm, kaut tālu tie gadi,
Nenāks kas rīt.
Līst lietus.
Līst nevairāms atmiņu lietus,
Atspulgi krīt.

Rain of Memories

Do you sense,
How memories smell like linden trees
In the bosom of summer.
Do you hear,
As bees still feast in the linden blossoms,
Drown in pollen.
Do you see,
Over years and sunrises
Wall of memories,
What you love,
Don't come and ask of the linden trees again.
Only.
Chorus.
Yellow linden trees bloom,
In the silent streets yet
In the evenings the sun sets and glows.
It starts to get dark under the linden trees,
Driven by a brooding bird,
Rain of memories comes and pours.

It rains,
It rains a nourishing summer rain
Through the linden branches.
Drops are falling.
Through the silent streets like sisters pollen falls.
Come and walk
In puddles, though those years are far away,
Tomorrow will not come.
It rains.
An inevitable rain of memories rains,
Reflections fall.