Текст и перевод песни Prāta Vētra - Uz Mola

Uz Mola

Uz mola starp kaijām, enkuriem un amēbām,
Es stāvu ar viļņiem un cerībām nepiepildītām.
Atdošu visu, kas krūtīs, neprasot pretī nekā.
Tikai ceļavējš ja pūtīs,
Kaijas ņemiet mani līdzi, ja.?
Debesis pret zemi Tā vēl nav bijis, tēt!
Saule beidza spīdēt, mēness apmirdzēt.
Zvaigznes pāri malām
Izlieto vairs nesasmelt... jā,
Lai no jauna viss sāktos
Mums būs jāsāk no nekā
Turies man ciešāk,
Mums mēness gaisma būs tilts.
Bet tur – tur tikai pa vienam laiž iekšā.
Un kad aiz mākoņiem, mums nebūs ne auksts, ne silts,
No sākuma līdz beigām visiem viens tilts
Laika aizvien mazāk,
Joprojām esmu gatavs atdot
Lai redzētu to, kas aiz svītras, kaut vēlāk nāktos nožēlot.
Un tas, ko es baidos pat vissliktākajos sapņos slēpt,
Tagad stāv manā priekšā, un aicina man piederēt
Turies man ciešāk,
Mums mēness gaisma būs tilts.
Bet tur – tur tikai pa vienam laiž iekšā.
Un kad aiz mākoņiem, mums nebūs ne auksts, ne silts,
No sākuma līdz beigām visiem viens tilts
Mēs atnācām un kāds aiziet
Tad mēs aiziesim un nāks cits
Un tā tam, tā tam būs griezties
Kamēr pasaule sev vēl tic
Turies man ciešāk,
Mums mēness gaisma būs tilts.
Bet tur – tur tikai pa vienam laiž iekšā.
Un kad aiz mākoņiem, mums nebūs ne auksts, ne silts,
No sākuma līdz beigām visiem viens tilts
Nekā nevar redzēt
Tikai pie apvārkšņa mēs
Saule beidza spīdēt, mēness – apmirdzēt
Rokas mazliet par īsu, es nevaru Tev palīdzēt
Lai no jauna viss sāktos -

On a Breakwater

Upon a breakwater amidst sea birds, anchors, and wraiths,
I stand, with waves and unfulfilled hopes.
I'd give you all in my chest, asking nothing in return.
Only if the wind blows,
Sea birds, take me with you.
Heaven against earth, That's never happened, Dad!
The sun ceased to shine, the moon began to gleam.
Stars over the horizon
Cannot be counted, no,
To start anew
We must start from nothing
Hold on tight,
Moonlit beams shall be our bridge.
Yet there, they only let in one at a time.
And when the clouds obstruct, we'll feel neither cold nor warm,
From beginning to end, for all just one bridge
Time is ever so dwindling,
I am still ready to surrender
To see that which lies beyond the line, though I may regret it later.
And that which I fear to conceal, even in my worst nightmares,
Stands before me, welcoming me as its own.
Hold on tight,
Moonlit beams shall be our bridge.
Yet there, they only let in one at a time.
And when the clouds obstruct, we'll feel neither cold nor warm,
From beginning to end, for all just one bridge
We come and someone goes
Then we leave and another will come
And thus it shall continue
As long as the world believes
Hold on tight,
Moonlit beams shall be our bridge.
Yet there, they only let in one at a time.
And when the clouds obstruct, we'll feel neither cold nor warm,
From beginning to end, for all just one bridge
Nothing can be seen
Only at the edge of the world
The sun ceased to shine, the moon began to gleam
My arms are too short, I cannot help you
To start anew