Текст и перевод песни Raimonds Pauls - Manai dzimtenei

Manai dzimtenei

Man stāstīja Daugaviņ, kā liktenis vīdamās,
Dziesma savus svētkus svin Ar bāliņu celdamās.
Tā dziedāja bāleliņš, Pret likteni stāvēdams,
Viņa dziesmā gadu simts Kā mūžiņis krāsojās.
Vēl nāks piektais gads, Asins lietus līs,
Un visaugstākās priedes nolauzīs. Iesim strēlniekos,
Dziesma vētru sēs, Mūžam gaismas pils Kalnā gavilēs.
Lai balstiņis vīdamās,
Pār novadu aizvijās, Dziesma savus svētkus svin,
Ar bāliņu celdamās.
Tā dziedāja bāleliņš, Ar Daugavu nemirstīgs,
Viņa dziesmā gadu simts Kā mūžiņis krāsojās.
Cauri sirdīm mums Lauztās priedes augs,
Jaunā gaitā mūs Jauni rīti sauks.
Tālāk mūžībā Dziedot iesim mēs,
Mūžam gaismas pils Kalnā gavilēs.

My Homeland

The Daugava told me how fate wept,
The song celebrates its feast by rising with a dance.
So the pale boy sang, standing against fate,
In his song a century colored like an eternity.
The fifth year will yet come, a rain of blood will fall,
And the highest pines will break. We will go to the riflemen,
The song will sow a storm, the city of light will rejoice on the hill forever.
Let the little voice weep,
Float over the region, the song celebrates its feast,
Rising with a dance.
Thus sang the pale boy, immortal with the Daugava,
In his song a century colored like an eternity.
Through our hearts the broken pines will grow,
New mornings will call us on a new path.
Further into eternity we will go singing,
The city of light will rejoice on the hill forever.