Текст и перевод песни Tautumeitas - Sadziedami

Laikā manim mātes kurpes,
Laikā mātes villainīt';
Tik vien laika vēl nebija
Sēsties tautu kamanās.
Nepļauš' miežus rasiņā,
Gan ir laika saulītē;
Neieš' jauna tautiņās,
Gan ir laika mūžiņā.
Sadziedami mēs, māsiņas,
Kamēr vienā vietiņā;
Kas to zina citu gadu,
Kur mēs kura līgosim.
Ej, māsiņa, kad iedama,
Pavasari vien neej,
Pavasari tautu dēls
Viršu ziedu alu tais'.
Es nebiju uzaugusi,
Ne prātā ņēmusies,
Jau tautiņas naudu bēra
Pāri manu augumiņ'.
Sadziedami mēs, māsiņas,
Kamēr vienā vietiņā;
Kas to zina citu gadu,
Kur mēs kura līgosim.
Sadziedami mēs, māsiņas,
Kamēr vienā vietiņā;
Kas to zina citu gadu,
Kur mēs kura līgosim.

Во время manim матери обувь,
Грудное villainīt';
Так как времени еще не было
Садиться народ на санях.
Nepļauš' ячмень rasiņā,
Хотя времени на солнце;
Neieš' новая tautiņās,
Хотя времени mūžiņā.
Sadziedami мы, сестрички,
Пока в одном;
Кто знает другой год,
Где мы которое встречаем лиго.
Иди, сестренка, когда идя,
Весной только не ходи,
Весну молодец
Вересковый цветок пиво таис'.
Я не выросла,
Не виду ņēmusies,
Уже tautiņas деньги в мои носки
Через мой augumiņ'.
Sadziedami мы, сестрички,
Пока в одном;
Кто знает другой год,
Где мы которое встречаем лиго.
Sadziedami мы, сестрички,
Пока в одном;
Кто знает другой год,
Где мы которое встречаем лиго.