Cik koši svētku egle laistās - Zigfrīds Muktupāvels перевод на немецкий

Cik koši svētku egle laistās

Cik koši svētku egle laistās,
Kā mirdz tā sveču spožumā!
Nu svētku jūtas sirdī mostas,
Un klusi pieaug cerība.

Lūk, bērnu pulciņš stāv un gaida,
Tiem prieka daudz un līksmības;
Un tēvi, mātes klusām raida
Uz augšu savas lūgšanas.

Tad ienāk pāris eņģelīšu
Un svētku eglei tuvojas;
Mums nemanāmi tie pielūdz Dievu,
Un ātri atkal aizsteidzas.

'Jūs, sirmās galvas, lai Dievs jūs svētī,
Lai Dievas ar jums, jūs bērniņi!
Lai Debestēva roka vada
Gan lielus, mazus bagāti!

Kur dzīvo labi, krietni ļaudis,
Tur vienmēr labprāt nonākam:
Gan laimi, svētību tie baudīs,
Tiem visu labu novēlam.'

Gan cilvēki nav dzirdējuši
Šos eņ'ģļu vārdus klusumā,
Tie nākuši un aizgājuši,
Bet mums ir Dieva svētība.

Wie prächtig glänzt der Weihnachtsbaum

Wie prächtig glänzt der Weihnachtsbaum,
Wie strahlt er hell im Kerzenschein!
Nun wacht das Festgefühl im Herzen,
Und leise wächst die Hoffnung an.

Schau, eine Kinderschar steht wartend,
Voll Freude sind sie und voll Jubel;
Und Väter, Mütter senden leise
Hinauf zum Himmel ihr Gebet.

Da treten ein paar Engelein
Und nähern sich dem Weihnachtsbaum;
Uns unbemerkt, so beten sie zu Gott,
Und eilen schnell dann wieder fort.

'Ihr grauen Häupter, Gott segne euch,
Gott sei mit euch, ihr Kinderlein!
Des Himmelsvaters Hand soll leiten
Groß und Klein mit reicher Gnade!'

'Wo gute, brave Menschen leben,
Dort kommen wir stets gerne hin:
Sie werden Glück und Segen finden,
Wir wünschen ihnen alles Gute.'

Die Menschen haben zwar nicht gehört
Die leisen Worte dieser Engel,
Sie kamen her und sind gegangen,
Doch Gottes Segen haben wir.