Vējš - Zodiaks перевод на немецкий

Vējš

Vējš atnesis dīvainas skaņas,
Kā brīnumu ļaudis tās tver.
Ir logi jau vērušies vaļā
Un durvis jau cilvēki ver.
Vējš atnesis dīvainas skaņas,
Kā jūra, kā koki kad šalc,
Kā zeme, kad skan,kad to uzar,
Kā akmens tā skan kad tie klaudz.

Vējš atnesis dīvainu smaržu,
Kas smaržo kā liepa, kad zied.
Vējš atnesis dīvainu skatu,
Kā sauli, kad jūrā tā riet.
Vējš atnesis dīvainas skaņas,
Kā jūra, kā koki kad šalc,
Kā zeme, kad skan,kad to uzar,
Kā akmens tā skan kad tie klaudz.

Mums jātiek tai vietā, kur mati pa vējam,
Kur saule iet jūrā, kur dzintars peld krastā,
Kur liepāja svētā, svētā - pilsēta izredzētā, izredzētā.

Vējš atnesis dīvainus vārdus,
Ko nerunā mute, bet sirds,
Kas pateikti paliek uz mūžu,
Ko nerunā mute, bet sirds.
Vējš atnesi kaut ko tik labu,
Ko mūžam vien vēsībā jūt,
Kas vēja dzimtenē bijis,
Tam atkal tā gribas tur būt.

Mums jātiek tai vietā, kur mati pa vējam,
Kur saule iet jūrā, kur dzintars peld krastā,
Kur liepāja svētā, svētā - pilsēta izredzētā, izredzētā.

Wind

Der Wind hat seltsame Klänge gebracht,
Wie ein Wunder nehmen die Leute sie auf.
Die Fenster haben sich schon geöffnet
Und die Türen öffnen die Menschen schon.
Der Wind hat seltsame Klänge gebracht,
Wie das Meer, wie Bäume, wenn sie rauschen,
Wie die Erde, wenn sie klingt, wenn man sie pflügt,
Wie Steine klingen, wenn sie klappern.

Der Wind hat einen seltsamen Duft gebracht,
Der duftet wie Linde, wenn sie blüht.
Der Wind hat einen seltsamen Anblick gebracht,
Wie die Sonne, wenn sie im Meer versinkt.
Der Wind hat seltsame Klänge gebracht,
Wie das Meer, wie Bäume, wenn sie rauschen,
Wie die Erde, wenn sie klingt, wenn man sie pflügt,
Wie Steine klingen, wenn sie klappern.

Wir müssen an den Ort gelangen, wo die Haare im Wind wehen,
Wo die Sonne ins Meer geht, wo Bernstein ans Ufer treibt,
Wo Liepāja die heilige, heilige - die auserwählte Stadt ist, die auserwählte.

Der Wind hat seltsame Worte gebracht,
Die nicht der Mund spricht, sondern das Herz,
Die, einmal gesagt, für immer bleiben,
Die nicht der Mund spricht, sondern das Herz.
Der Wind hat etwas so Gutes gebracht,
Was man ewig nur im Windhauch fühlt,
Wer in der Heimat des Windes gewesen ist,
Der möchte wieder dorthin zurück.

Wir müssen an den Ort gelangen, wo die Haare im Wind wehen,
Wo die Sonne ins Meer geht, wo Bernstein ans Ufer treibt,
Wo Liepāja die heilige, heilige - die auserwählte Stadt ist, die auserwählte.