Kā laika liecinieks, kā soģis cēls Šis vecais pulkstenis vai notiesā vai žēlo, Bij prieka zvans tik tīrs, kad durvis vēri tu sirds atbalsoja katru sitienu.
Like a witness of time, a noble judge, This old clock either condemns or takes pity. There was a pure bell of joy when you opened the door, Your heart echoing every beat.
Kad projām aizgāji, zvans izdzisis Man lika domāt laiks būs mēmās sāpēs miris, Bet iedunējās zvans kā atvadoties žēli Un vecais pulkstenis joprojām iet.
When you left, the bell went out. It made me think that time would die in silent pain, But the bell tolled sorrowfully as if saying goodbye, And the old clock still keeps ticking.
Piedz.
Chorus:
Dzīvi nav lemts mums pagriezt atpakaļ, Vai laiku apturēt vien tik uz mirkli, Kaut vientulīgs mans ceļš caur nakti tumšo rit Ik stundu vecais pulkstens rāmi sit.
Life is not meant to be reversed, Nor to stop time if only for a moment. Although my lonely path continues through the dark night, Every hour the old clock calmly strikes.
Tev, durvis aizverot, bij skatiens tāls Tāds sirdij stīgas rauj un pulksteņzvaniem mēles.
When you closed the door, your gaze was distant, Such a sight that breaks the strings of my heart and the tongues of the clock bells.
Bet nevarēju es tad laiku apstādināt Un nespēju pat tevi aizkavēt.
But I couldn't stop time then, And I couldn't even delay you.
Оцените перевод
Ooops
Оценивать перевод могут только зарегистрированные пользователи.