ardievu

Garām laternu stabiem, pilsētai klīstu cauri
Manās ausīs austiņas, pat nedzirdu kā plīst trauki
Dzīvoklī pusnaktī atkal strīdās divi mīlas draugi
Bet es turpinu plūst - tā Rīga līdzi mani kā Nīla rauj

Dzīslās pulsē manas dzīvības sulas, gluži jau vārās tās
Es kavēju, kājas kustas, cenšos te par visiem ātrāk nākt
Iešu taisni, iešu slīpi, jebko, lai tik būtu savādāks
Ne centa līdzi jakā, es tik uzvaru sev parādā
Soļi atbalsotos sienās, ja tur būtu vēl tās
Tikai plašums, bet es pie tā kā pie Gūtmaņa stāvu
Solis jāliek būtu viegli, šķiet, tas modina prātu
Kā, lai to lieku, ja līdz šejienei tik grūti bij' nākt

Es pāris cietokšņus un sādžas iepazinu kā sevi
Zinu, no kurienes nāc un, kur tevi ved tavi ceļi
Man neieveda mani zemu tur, kur griesti vienmēr čīkst
Tur, kur aizkrāsnē pat iemūrēti čīgā sienāzīši

Yeah, bet visur viena bēda
Izdzīvot repā to, ko nesanāca dzīvot kā bērnam
Sajust to kā drusku sanāk, lai tas pārņem kā sērga
Un pieņemt to, ka bez tā sūda nemaz dzīvot nav vērts

Ir smieklīgi, kad uz to paskatos no malas
Tā elpoju brīvi kamēr citi smok savā palagā
Pamet gaisā rokas, uztaisi troksni savā pagastā
Un lēkā līdzi bītam, lai tiek sadragāti tarakāni

Un es saku ardievu, tiem, kas kā mirāžas zogas
Vietā, kur mans prāts kūst, jauni dimanti rodas
Visiem saku ardievu, yeah, vai pat bez tā
Gaisā jūtu strāvu, lieku piešķilties teslām

Ardievu, tiem, kas kā mirāžas zogas
Vietā, kur mans prāts kūst, jauni dimanti rodas
Visiem saku ardievu, yeah, vai pat bez tā
Gaisā jūtu strāvu, lieku piešķilties teslām

Yeah, un tāpēc tuvumā man nestāvi
Yeah, es te kaut līdīšu uz četrām
Yeah, laiks ir tagad, nevis pēc tam
Met virsū, ko tu gribi, jo man sen jau vairāk nesāp

Yeah, un tāpēc tuvumā man nestāvi
Yeah, es te kaut līdīšu uz četrām
Yeah, laiks ir tagad, nevis pēc tam
Gaisā jūtu strāvu, lieku piešķilties teslām