Текст песни Zvaigžņu Kabarē - Tumsa

Desmit stāsti par mīlestību
Bet romeo vēl joprojām brīnās
Kāpēc uz zemes nav vienprātības
Un džuljetas vairs nevienas nav brīvas

Nav jau ko nožēlot
Ja neko nesaprot

Un mana sirds kā neprātīga gavilē
Un ierauj mani tavā zvaigžņu kabarē
Lai vējš mūs plēš

Galaktikā ieslodzīti
Mani zvaigžņu satelīti
Jupiters vai zemes mala
Nebūs mūsu stāstam gala

Pieci mazi bundzinieki
Krimināli noziedznieki
Sestais tur aiz stūra mulsi
Aprok manu sirdi klusi

Desmit stāsti bez mīlestības
Uz zemes tiešām nav vienprātības
Dienas sākums tas ir vai beigas
Man prātā sajukt būs laika bez steigas

Nav jau ko nožēlot
Ja neko nesaprot

Un mana sirds kā neprātīga gavilē
Un ierauj mani tavā zvaigžņu kabarē
Lai vējš mūs plēš

Galaktikā ieslodzīti
Mani zvaigžņu satelīti
Jupiters vai zemes mala
Nebūs mūsu stāstam gala

Pieci mazi bundzinieki
Krimināli noziedznieki
Sestais tur aiz stūra mulsi
Aprok manu sirdi klusi

Jupiters vai zemes mala

Nebūs mūsu stāstam gala