Lyrics Rīts - Dzelzs Vilks

Uz ielas satrauktu cilvēku ēnas
Kāds kliedz bet es nedzirdu vairs
Tik viegls vējš pirms lidot
Es atplētu rokas un biju tik brīvs
Tik stīviem pirkstiem tu sažņaudz aizkarus
Bet zini man vairs nav žēl
Izspūrušiem matiem sejā ledains smaids
Un nāca rīts tik sterili tīrs
Tu piekliedz nakti tukšiem vaidiem
Es stāvēju logā un vēlējos iet
Tavi trauslie kailie pleci sārtās lūpas
Es aizeju brīvs
Izspūrušiem matiem sejā ledains smaids
Bet zini man vairs nav žēl
Izspūrušiem matiem sejā ledains smaids
Un nāca rīts tik sterili tīrs