Текст песни Ēst (Mistika 2) - ansis

Netīras. khm
Jā...
Šī man bija gara diena
Galva zemu, kaut redzi tikai no bara vienu, jā
Tāpēc pīs maniem karaļiem
Stūre atlaista, neredzu ceļu
Bet zini, jūtu kā jūt aklais
Tu zini mana karoga krāsu
Ja mute tev nav tikai caurums galvā, kurā karoti bāzt
Es pāedu no tavas padošanās
Un baroju bāku līdz garaiņi paliek no manas valodas pāri, jā
Es esmu vienīgais tik izsalcis
Elkoņi plati it kā mans ir viss galds
Man patīk darīt koncentrēti ar konkrētu spēku
Uz 1-8-1, un ņemu pretī to kā konfektes zēnu
Kas ir par lepnu, lai tavi sūda bērni konfektes ēstu
Es tur tik baltas lapas redzēju kā Kongresa ēku
Un visi izskatās vainīgi tā kā Vollesa tēli
Bet mēs visi pie viena galda, šķīvji ir tukši
Un visi grib sēdēt pie viena gala, strīdi un dusmas
Bet saka ka mūsu laika zīmes ir plusi
Tāpēc te veido daudzu mīnusi krustus
Kad divi satiekas, kam dzīves ir kuces
Tas bija Jūrmalā, kad pirmo reizi jutu vilni
Pazemes sūds, bļe, jā
Tur bija rupjas smiltis
Nācu pie galda, kad bija mute pilna
Un augu lēni vidē, kur ikonas - tās ir tikai smukas bildes
Kur dzīves dedzina kā konjaki rīkles
Un ir grūti pacelt galvu, tur kur zodiaka zīmes, jā
Priekš kam mēs esam dzīvi, tikai Dievs zin
Bet atceries sūdi dzimst gandrīz tur pat kur tu piedzimi
Tu sūda brāli...
Netīrās cilpas
Neuztraucieties, nejūtieties kā pie kameras, okey
Un beigās vēl mums noteikti vajadzēja "Yo"...