Текст песни Cels Uz Majam - Fēlikss Ķiģelis

Ar mugursomu mugurā
Un maizes šķēli kabatā,
Ar laimes zvīņu maciņā
Es dodos prom.
Man zem kājām paliek dzimtais krasts.
Es neskatos vairs pagātnē
Ir jauni mirkļi jāmeklē.
Es dodos plašā pasaulē,
Kur acis rāda man.
Uz zem kājām vien šķelas ceļš tik neparasts.
Kas mani sagaidīs, kas to lai zin.

Man zem kājām, man zem kājām smiltis sviežas un klīst.
Man zem kājām izžūs peļķes dienās kad līst.

Ar ceļa mala stabiņiem un baltiem gubu mākoņiem
Es runājos? ar? kaimiņiem, tā raitāk laiks man skrien.
Man zem kājām man jūdžu jūdzes pazūd vien.
Lai kur es dodos, drīz ceļš mani pavadīs.

Man zem kājām, man zem kājām smiltis sviežas un klīst.
Man zem kājām izžūs peļķes dienās kad līst.
Bet ir kāds, kura dēļ ir vērts vien vienmēr atgriezties,
Bet tādēļ baudu dzīvi, baudu brīvi vēl.

Man zem kājām, man zem kājām smiltis sviežas un klīst.
Man zem kājām izžūs peļķes dienās kad līst.
Vien uz mājām, vien uz mājām ceļš reiz mani aizvedīs.
Vien uz mājām, kurās mani vienmēr kāds sagaidīs.