Текст песни Trīs vītušas rozes - Ojārs Grīnbergs

Laukā ziedoņbalsis sauc: nāc līksmot,
Zini, draugs, ka ziedons ir tik īss!
Zinu to, bet ļauj man, ziedon, sērot,
Jo mans ziedoņsapnis izgaisis.

Bij′ reiz ziedons arī manā sirdī,
Skanēja tur mīlas akords jauks.
Bet nu skumjas tagad manā sirdī,
Jo uz mūžu zudis mīļais draugs.

Trīs vītušas rozes, un mazs smaidošs foto,
Tas viss, kas no laimes vēl atmiņā man.
Kā burvīgai teika, kā jau dzejas moto,
Tā bijušais liekas, kad tevis vairs nav.

Mēs ticējām dzīvei, kā burvīgai teiksmai,
Tak liktens bij' lēmis uz mūžu mūs šķirt.
No tevis man rozes un mazs smaidošs foto,
No manis šī dziesma lai mūžam tev skan!