Текст песни Neskumsti, meitenīt - Ojārs Grīnbergs

Atceries, meitenīt, birztalu kluso,
Atceries strautu, kur tikāmies mēs!
Atceries ozolu vientuļi skumjo,
Zem kura zariem tev' skūpstīju es!

Neskumsti, meitenīt mīļotā,
Neskumsti daudz!
Šķiroties pasmaidi, zeltenīt,
Zēns kad projām brauc!

Skumjas un ilgas ja māc tavu sirdi,
Aizej zem ozola, vakars kad tumst!
Ļaujies tur sapņiem, tad liksies, ka dzirdi
Manējo balsi, tā neļaus tev skumt.

Domās ik brīdi pie strautiņa būsim,
Sapņos zem ozola sēdēsim mēs.
Tā savās sirdīs mēs mieru ar gūsim,
Šķiršanās sāpes sirds panest tad spēs.