Lyrics Tas - Dons

Mūžības dažas dzīvoja viņa
Tur, kur visas laternas trīc.
Trīsdesmit kaķu spēlēja valsi,
Viena viņa griezās līdz rīts.
Un likās - iestrēdzis ir vēstures rats,
Uz šaha dēļa viņai mūžīgais pats,
Kad mana mute teica "brīnišķā, nāc!"
Tik pēķšņi teica, nosarku pats...

Laikmetus dažus lasīja viņa
Lugas, kurās cerības gaist,
Kaķi, kas viņai sargāja durvis,
Brēca, kamēr ūsas sāk kaist.
Bet manas acis sauca "brīnišķā, nāc!"
Kāpēc tā notiek, es nezinu pats.
Mums laikam abiem bija iestājies bads,
Jau ilgi bija plosījies bads...

Melnajās segās ielauzās gaisma.
Lai viņi netic, nekas!
Salauzt mūs nevar miljoniem gadu,
Mums abiem ir noticis Tas.

Kas mums par daļu, ka, saulē zvilnot,
Daudzi nemāk dabūt neko.
Viņiem vēl ilgi jāpaliek gribot
Paņemt mūsu augšējo "do".

Melnajās segās ielauzās gaisma.
Lai viņi netic, nekas!
Salauzt mūs nevar miljoniem gadu,
Mums abiem ir noticis Tas.