Lyrics Es Zinu, Kā Zaudēt - Edavārdi

Nāk no pistoles dūmi, vaj'g kaut ko sadomāt fiksi
Viņš trāpīja galvā, jo zina, kā sabojāt visu
Klusums atgriežas telpā, un viņš tur zobos mēli
Atbalsojas soļi skaļi, jo viņš zin', kā nodot sevi
Noskatās uz upuri, kas mirst; viņš tūlīt ies
Uzkavējas minūti par ilgu, jo viņš zin', kā kļūdīties
Viņš sāk bēgt, jo galavārds dots netiek drosmei
Ņem grūtāko ceļu, jo zin', kā nepiedot sev
Alkstot tumšāka stūra, pirms viss nāk gaismā
Skrienot virsū katram, kas ceļā, jo viņš māk aizskart
Par spīti cerībai nozust, kas tagad nepastāv
Jo viņš ļoti labi zina, kā ir tad, kad nesanāk
Izvēloties nepareizo ceļu, gluži tā kā citas reizes
Uz turieni, kur noķers viņu, jo zin' tikai sliktas beigas
Apstājās uz mirkli, jo sirds arvien stiprāk klauvē
Tā, lai policista lode trāpa, jo viņš zin', kā zaudēt

Jā, Tu zini, zini, zini, zini, zini, kur ir(a) grūts ceļš
Jā, Tu zini, zini, zini, zini, zini, kur Tevi pūš vējš
Jā, Tu zini, zini, zini, zini, zini, kā var saniknot un dzelt
Jā, Tu zini, zini, zini, zini, kā rīkoties atbilstoši sev
Jā, Tu zini, zini, zini, zini, zini to, kā nedabūt
Jā, Tu zini, zini, zini, zini visu to, kas nevar būt
Jā, Tu zini, zini, zini tik labi to, kas nav tavā gaumē
Jā, Tu zini, zini, zini, zini, zini, zini, zini, kā zaudēt

Viņš veic savu izvēli spriežot, ka te derēs meli
Un sanikno viesi, lai viņā var labāk redzēt sevi
Pēc sava prāta virzot šo scēnu pretēji pasīvai
Viņš to maina, kā regulējot sēdekli mašīnai
Piešķiļ cigāru, acīs stresu nemanīja
Viņš zina, kad pateikt ko riebīgu bez scenārija
Nejūtas ērti, kad vaj'g ko salabot vai sākt no jauna
Visu sagatavo strīdam viņš, kā sakārtojot galdu
Improvizējot ar dotībām, ko Dievs var prātam iedot
Sakārto teikumus, lai tajos nav vietas vārdam "piedod"
Saruna sākas ar lietu par privātu mantu
Bet viņš provocē cīņu, kā spiežot no dimanta darvu
Nolaižot viesi tik zemu, sāk jau vara vēnās virt
Viņš meklē ragus, aiz kuriem var ārā velnu vilkt
Lai var attaisnot vājumu, par ko bieži pārmest māk
Ieņem cietēja lomu, kā stāvot tieši zem lāstekām
Ārpus šīs telpas sienām jau paceltas balsis dzird
Viņš māk pierādīt, cik pasaule ļauna ir
Momenti šādi šim kungam ir jau, protams, ikdiena
Viņš tos nostāda sev ērtā pozīcijā, kā bumbu pirms soda sitiena
Liekot naidu priekšplānā, prom tagad ies
Viņš izdabūja dzīvnieku ārā no sava viesa
Izspēlējot upura lomu, ko pats ar prieku izkopis
Viņš izdabūja beigās īstu lodi no sava viesa pistoles

Jā, Tu zini, zini, zini, zini, zini, kur ir(a) grūts ceļš
Jā, Tu zini, zini, zini, zini, zini, kur Tevi pūš vējš
Jā, Tu zini, zini, zini, zini, zini, kā var saniknot un dzelt
Jā, Tu zini, zini, zini, zini, kā rīkoties atbilstoši sev
Jā, Tu zini, zini, zini, zini, zini to, kā nedabūt
Jā, Tu zini, zini, zini, zini visu to, kas nevar būt
Jā, Tu zini, zini, zini tik labi to, kas nav tavā gaumē
Jā, Tu zini, zini, zini, zini, zini, zini, zini, kā zaudēt