Lyrics Satīties, sapīties - Ivo Fomins

Satīties, sapīties
Un pēc tam atzīties.
Nav vairs kur paglābties,
Nav par ko izlikties.
Sākums vai nobeigums.
Sāpes vai pārsteigums.
Kas gan tur bija starp mums,
Kāds bija jautājums.

Un saku sev vēl,
Neaizej vēl.
Nesaplēs vēl.

Bet tiklīdz es apstāšos,
Es pakļaušos,
Kā gribētu, lai savas
Lomas iestudētu – ES PATS.

Atļauties nobīties,
Nozagt un aizlaisties.
Kabatām piebāztām,
Sirdīm un lamatām.
Rokas uz acīm un,
Neredzēt, nezināt.
Tāds nu ir iznākums,
Laiks var būt pieder mums.

Un saku sev vēl,
Neaizej vēl.
Nesaplēs vēl.

Bet tiklīdz es apstāšos,
Es pakļaušos,
Kā gribētu, lai savas
Lomas iestudētu – ES PATS.