paroles de chanson Pohas - Quarks

Kārtējais smagais rīts - pohas!
Kabatā nedaudz kāposts,
Es sēžu bārā kā lohs,
Man ir sūdīgi, es lāpos.
Ļoti miglaini atceros vakardienu
Kā ar naidu no kāda gaidu kādu uzbraucienu.
Citu sarunās lienu
Dzeru visīti ar pienu
Krītu ceļos, skrienu,
Stāvu, stutēju sienu
Vēl sadraudzējos ar kaut kādu mentu.
Še tev - no viņa nesa pēc lētām cigaretēm
Vecais metējs
Stāsta, ka aiz nav ko darīt iet ar steku bombžus zvetēt
Īsāk kašķi meklēt
Un te viņš sēž uz trepēm
Un tādam svešiniekam kā man izkrata savu sirdi
A man pa pjanim no tā pat asaras sāka birt.
Te viņš pieklusa uz brīdi,
Jo sajuta pēc kā no manis smird
Un teica: Fhūuu...! Ak, Dievs, pēc kā tu izksties!
Ej uz mājām izgulies.
Es nesapratu, ko šī frāze sevī ietver,
Jo principā es izskatījos kā vienmēr - pālī.

Tādu mērķi kā mainīt sevi
Man šķiet ļoti, man šķiet ļoti

Tādu mērķi kā mainīt sevi
Man šķiet ļoti.

O, šitas ir jā... jā. Na na na
Na na na na na na... Jā, jā!!!

Un kopš tā brīža tālāk man vairs filma nelīmējas
Un nekā. Alu atcerējos, ka baigi skaļi smējos
Tusējot ar kaut kādām divām džangām vakar.
Ar vienu no viņām man stroga bija divi sakari.
Bet nekādi nevaru atcerēties ne vārdus, ne sejas
Prātā nāk nesavienojamas kadru slejas.
Tualetes pods, nolieta grīda...
Vaij... dejas, pustukš bārs,
Grūstīšanās un atkal dzērien slejas
Kā pa vidam pavīd tāda gaiša doma nepiedzerties
Jo pēc tam kā vienmēr būs tā, ka no rīta nepiecelties
Kur man sanāk visam šitam vārdus smelties
Es nezinu tiešām
Un atkal leju sev iekšā.

Tādu mērķi kā mainīt sevi
Man šķiet ļoti, man šķiet ļoti

Tādu mērķi kā mainīt sevi
Man šķiet ļoti.

Nebeidzami slāpst,
Galvas sāpes, temperatūra kāpj.
Es jūtos vienkārši no nekā
Tā kā vecs tārps
Dzeru šeit un ceru, ka vairs nebija nekādu sūdu,
Jo man vienmēr sanāk maksāt dārgi par katru kļūdu
Man visu laiku vienā ausī kaut kāda dūkoņa skan
Paga... paga... dzirdi?!?
Man šķiet, ka man kāds zvana
Hallo! Čau! Kā iet?
Nē, naudas man nav! A kas bija?
Es vakar no Tevis aizņēmos?
Vakar aizņēmies, jā.
Un cik daudz?
Sešdesmit divus latus
Ej dirst, Lāci. Es esmu... nācis.
Kaut ko izdomās. Viss!
Tā tik vēl trūka
Kāds es esmu cūka
Un lai izbēgtu šo sūdu,
Man laikam jākļūst par mūku. Vai ne, ko?
Šķiet var runāt mūžīgi par to.
Aizies pāris dienas, lai visu šito sakārtotu.
Skaidrs, ka vajag gadus, lai tādu dzīvi pārkārtotu,
Bet vienkāršāk ir aizvērt uz to acis
Un to es protu kā neko citu... kā neko citu.