Текст песни Pie mežrozīšu krūma - Autobuss debesis

Pie mežrozīšu krūma apstājos
Un, smaržu jūtot,
Noraustījos sāpēs;

Nē, sāpīgāk man nebūs vairs,
Ja viņas ērkšķi mani bargi skrāpēs,
Vēl kādu rētu manā sirdī zaļā;

Vēl stāvēju tur ilgus brīžus
Un sāpe savus spārnus plēta,
Līdz sarāvos - pār mani rēta.
Un aizcirtos, un nevēršos vairs vaļā.

Līdz sarāvos - pār mani rēta.
Un aizcirtos, un nevēršos vairs vaļā.

Vēl stāvēju tur ilgus brīžus
Un sāpe savus spārnus plēta,
Līdz sarāvos - pār mani rēta.
Un aizcirtos, un nevēršos vairs vaļā.

Līdz sarāvos - pār mani rēta.
Un aizcirtos, un nevēršos vairs vaļā.

Vēl stāvēju tur ilgus brīžus
Un sāpe savus spārnus plēta,
Līdz sarāvos - pār mani rēta.
Un aizcirtos, un nevēršos vairs vaļā.

Līdz sarāvos - pār mani rēta.
Un aizcirtos, un nevēršos vairs vaļā