Текст песни Aizšautais gulbis - Eolika

Aizšautais gulbis
Slīd mākoņu ēnas pār ezera virsmu,
Bet mednieks nāks lēni, nāks klusu caur cirsmu,
Cels laidni pie vaiga un lūkos, un tēmēs.
Kam lēmi man gulbim būt, likteņu lēmēj?
Šalc mednieka soļi, spīd acis caur zariem,
No kraujas birst oļi,
Kur slēpties, ko darīt?
Viņš pacēla laidni un lūko, un tēmē.
Kam lēmi man gulbim būt, likteņu lēmēj?
Kam lēmi skaistam būt,
Kam lēmi gulbim būt, kam lēmi skaistam būt, likteņu lēmēj?
Vairs neklausa spārni, jau acis gurst lūkot,
Kaut būtu es gārnis, kaut būtu es dūkurs.
Viņš izšāva vienreiz un otrreiz un tēmē.
Kam lēmi man gulbim būt, likteņu lēmēj?
Kam lēmi skaistam būt,
Kam lēmi gulbim būt, kam lēmi skaistam būt, likteņu lēmēj?
Kam lēmi skaistam būt,
Kam lēmi gulbim būt, kam lēmi skaistam būt, likteņu lēmēj?
(Б.Резник – Д.Дрейка-Матуле)