Текст песни Likteņa Sūtnis - Inga un Normunds

Iet laiks, bet mēs paliekam tādi kā esam,
Jo citādi nespējam, negribam būt.
Starp mums ir šis dīvainais likteņa sūtnis,
Kas ved mūs, kas ved mūs uz satikšanos.

Tējas vakari svecīšu gaismā
Mūsu dvēseles ieskandinās
Un piere, kad piekļausies pierei
Tikai acis gan mīlēs, gan rās.

Tējas vakari svecīšu gaismā
Mūsu dvēseles ieskandinās
Un piere, kad piekļausies pierei
Tikai acis gan mīlēs, gan rās.

Jau grimst baltā miglā un dūmakā sārtas
Un mēness pār gurušo pasauli slīd.
Man trūkst tavas elpas un tavējā glāsta
Un loga, kas gaiši un cerīgi spīd.

Tējas vakari svecīšu gaismā
Mūsu dvēseles ieskandinās
Un piere, kad piekļausies pierei
Tikai acis gan mīlēs, gan rās.

Tējas vakari svecīšu gaismā
Mūsu dvēseles ieskandinās
Un piere, kad piekļausies pierei
Tikai acis gan mīlēs, gan rās.