Текст песни Celojums - Marija Naumova

Skatoties, kā zvaigznes krīt, laimei acīs ieskatīšos
Nojaušot, ka varbūt rīt, atnāks tā, ja pacentīšos
Sagaidot, kad lietus līst, ieraudzīšu tavu seju
Varbūt ceļš ies debesīs, un man sanāks noķert vēju

Pelēcīgās ikdienas patiesību nepamanu
Kamēr dienās saulainās, savas domas citur ganu
Tomēr nezin to neviens, kur tai laimei īsti mājas
Daudzi kaluši paties', reti kurais aizdomājas

Pasaulē tu, pasaulē es
Pasaulē ir nolemts viss
Pasaulē tu, pasaulē es
Palikušas debesis

Vērojot, kā dzīve rit, lapas man visapkārt gaisā
Saprotot, ka var tūlīt, visu apgriezt kājām gaisā
Vērojot, kā dzīve rit, es tev acīs ieskatīšos
Nojaušot, ka varbūt rīt, laime nāks, ja pacentīšos

Ceļojot tik tālu projām, ceļojot tev blakus, klāt
Ceļojot uz zemes beigām, vienmēr esi blakus man
Vien atļauj man ceļot