Текст песни Trīs runči - Edgars Liepiņš
Trīs
runči
kādā
krogā
par
Rīgas
jumtiem
dzied,
Par
jaunību
kas
garām
un
arī
šķērsām
iet,
Cik
meiteņu
ir
mīlēts,
cik
pelīšu
ir
ķerts,
No
priekiem
un
no
bēdām
cik
balderjāņu
dzerts.
Un
saka
pirmais
runcis,
tam
donžuāna
skats,
Kad
es
vēl
puika
biju,
man
bija
baiga
acs,
Par
kilometru
tumsā,
pa
trim,
kad
gaisma
svīst,
Es
manīju
kur
kaķes
pa
jumtu
kori
klīst.
Un
saka
otrais
runcis,
kad
es
vēl
biju
jauns,
Ak,
vai
cik
skaists
es
biju,
cik
elegants
un
glauns,
Ja
ne
nu
Harijs
Liepiņš,
tad
Jakovļevs,
jā
gan,
Un
visas
Rīgas
kaķes
tad
pakaļ
skrēja
man.
Un
saka
trešais
runcis
to
garo
runča
miau,
Es
biju
pirmais
tenors,
vairs
kaķiem
tāda
nav,
Uz
jumta
dāmu
bariņš
man
allaž
bija
klāt,
Nudien,
pat
Kārlis
Zariņš
tā
nespēj
uzdziedāt.
Trīs
runči
kādā
krogā
vēl
ilgi
maļ
un
maļ,
Par
jaunību,
kas
paiet
un
nenāk
atpakaļ,
Bet
pienāk
jaunais
runčuks
un
saka:
"Veči,
čau!
Man
nav,
kas
jums
reiz
bija,
bet
ir
kas
jums
vairs
nav.
Man
nav,
kas
jums
reiz
bija,
bet
ir,
kas
jums
vairs
nav."
Un
tādēļ
saucam
mēs
- skaista
ir
jaunība,
Skaista
ir
jaunība,
tā
nenāks
vairs.
Tā
nenāks,
nenāks
vairs,
tā
neatgriezīsies,
Skaista
ir
jaunība,
tā
nenāks
vairs.
Внимание! Не стесняйтесь оставлять отзывы.