Текст песни Trīs runči - Edgars Liepiņš

Trīs runči kādā krogā par Rīgas jumtiem dzied,
Par jaunību kas garām un arī šķērsām iet,
Cik meiteņu ir mīlēts, cik pelīšu ir ķerts,
No priekiem un no bēdām cik balderjāņu dzerts.

Un saka pirmais runcis, tam donžuāna skats,
Kad es vēl puika biju, man bija baiga acs,
Par kilometru tumsā, pa trim, kad gaisma svīst,
Es manīju kur kaķes pa jumtu kori klīst.

Un saka otrais runcis, kad es vēl biju jauns,
Ak, vai cik skaists es biju, cik elegants un glauns,
Ja ne nu Harijs Liepiņš, tad Jakovļevs, jā gan,
Un visas Rīgas kaķes tad pakaļ skrēja man.

Un saka trešais runcis to garo runča miau,
Es biju pirmais tenors, vairs kaķiem tāda nav,
Uz jumta dāmu bariņš man allaž bija klāt,
Nudien, pat Kārlis Zariņš tā nespēj uzdziedāt.

Trīs runči kādā krogā vēl ilgi maļ un maļ,
Par jaunību, kas paiet un nenāk atpakaļ,
Bet pienāk jaunais runčuks un saka: "Veči, čau!
Man nav, kas jums reiz bija, bet ir kas jums vairs nav.
Man nav, kas jums reiz bija, bet ir, kas jums vairs nav."
Un tādēļ saucam mēs - skaista ir jaunība,
Skaista ir jaunība, tā nenāks vairs.
Tā nenāks, nenāks vairs, tā neatgriezīsies,
Skaista ir jaunība, tā nenāks vairs.