Текст песни Pilsētas Meitene - ansis , Eliots

Pilsētas meitene ar kokteili zem neona gaismas
Tabakas dūmi, skaļa mūzika, freona gaiss
Viņai krīt pie kājām biezi banku sektori slaisti
Krīt ar putekļiem un blīkšķi kā betona maisi
Eņģeļu vaibsti, kas maskē viņas velnišķību

Bet to čaļu klātbūtnē šī tēlo pelnrušķīti
Lai gan nekad dzīvē nav taisījusi
Rokdarbus, nav arī no tām, kas sēž uz koka kā kokvarde
Shes A
Es zinu viņas rokrakstu
Ja būtu jāuzrunā, tad bļin es laikam nosarktu
Draiska kā taurenis, tad kad laiska kā lauvene, mirkšķina acis un sirdis taisa vaļā kā austeres
Viņa prasa piķi trakā kā pīpmaņa plauša
Skatās nicīgi uz tiem kam tā nav īpaši daudz
Bet vēl nicīgāk uz tiem, kas to ir gatavi tērēt viņas gardarobei, somiņām, apaviem, drēbēm
Pienāk precējies švīts, kam nav laulenes līdz, saulenes šķībi, viņš meklē draudzeni uz brīdi, viņš ar prāmi taisās pamest Rīgas sauszemi rīt, austeres pīl, pāris augstas raudzes vīn
Pēc stundas viņa noslīpētais baritons lūdz vai viņa nākšot līdz uz numuriņu radison blue
Viņa atbild, ka aiziešot uz tualeti, un atpakaļ nenāk. Viņa nolec
Atvaļinājums tev būs Spānijā, bet es te tikai braukāju ar scania, rakstu dziesmas uz pamatzīmes kabīnē, kamēr tu ar kādu vakariņo Parīzē
Tu esi kā golfa klubs, es kā kolfelis mazā. Tev nav vajadzīgs čalis bet gan kovbojs bagāts. Naftas magnāts kam rančo divi rolsrojs glabājas. Tev vajag grāfu kā karēņinai, Tolstojs mazā
Es tevi nozagšu no dzelzsbetona krātiņa
Es tev parādīšu kā rīkoties ar rāciju
Tu varēsi koķetēt ar fūristiem un baļķvedējiem
Pluinīt savus matus visiem draņķa vējiem
Jā es zinu šis nav leksus bet braucam, sēdies
Ja gribi smaržot pēc pirtsslāvas alkšņu dēļiem
Guļot dīķī uz peldmatrača ar aukstu dzērienu
Mēs kausimies ar dunduriem mauku bērniem
Uznāks negaiss, melna paliks pamale krasta
Mēs bēgsim istabā līdz apenēm kā nabagi slapji
Krāsnī pagales sprakšķ
Galdā Latgales našķi
Vēžu pīrāgi
Karbonādes gabali braši
Tu nekad neesi redzējusi dabā lūsi
Vai briežu govi ar briedēnu priedēs nevis būrī aiz stiepļu žoga
Pie ezera, kurā guļot nogrimusi pantēra pirms gadiem vēl esot bijis gals no antēnas
Bērnu dienu blēņu vietas, ogu vietas, sēņu vietas, smukas ūdenstilpnes, zvejas vietas
Paķer kaut ko mīkstu, ko novietot zem sēžamvietas
Celmi, baļķi un akmeņi ir mēbeles cietas
Ir pie Daugavas, Gaujas un pat Mēmeles vietas uz kurām ceļi neved un kur drēbes ir liekas
Es vēlos parādīts pilsētas meitenei zvaigznes no laivas, kad apkārt nav pilsētas gaismas
Nomest airus un ļauties lai straume mūs aiznes
Tāpat kā šaubas un raizes
Bet kāpēc tu joprojām esi auksta kā aisbergs
Koķetē ar čaļiem kam ir nauda vai kraislers
Neviens nespēj likt tevī pamosties kaislei
Tu atnāc iedzer šampanieti
Pagrozies un aizej

Atvaļinājums tev būs Spānijā, bet es te tikai braukāju ar scania, rakstu dziesmas uz pamatzīmes kabīnē, kamēr tu ar kādu vakariņo Parīzē
Tu esi kā golfa klubs, es kā kolfelis mazā. Tev nav vajadzīgs čalis bet gan kovbojs bagāts. Naftas magnāts kam rančo divi rolsrojs glabājas. Tev vajag grāfu kā karēņinai, Tolstojs mazā