Текст песни Sākums - Fakts

Tas laiks, ka tik ātri nevar aptvert,
Ka to kas bijis man nevar atņemt,
Jādomā kur palicis bij' prāts mums,
Diez kādas būs beigas, ja tāds bija sākums?!

Tas laiks, ka tik ātri nevar aptvert,
Ka to kas bijis man nevar atņemt,
Jādomā kur palicis bij' prāts mums,
Diez kādas būs beigas, ja tāds bija sākums?!

Tas bija laiks, kad likās tā, ka laiks vilkās ārā,
Zāle auga zaļāka un tās vasaras bija siltākas,
Kad mājas nelikās kā mājas, bet kā cietoksnis,
Lai satiktu draugus nācās meklēt vai iet ciemos,
ārā- no agra rīta līdz ielā manā ieklīst tumsa,
Basas kājas, brāzti ceļi, aifona vietā rokās bumba

Vārtu nav, bet sētā nomīdītas nezāles,
Lētā benzīna vietā, kājas mina pedāļus,
Kaimiņu ķiršu un āboli remdē apetīti,
Sapņojām par to, ka visiem vecums laimi atnesīs,
Tā ir ka nenovērtē to kas tev ir rokās,
Un vienīgais kas spēja apreibināt- šūpoles

Kokā, uz zara sēdēt likās forši,
Tā bij' ikdiena, uz tā mēs jutāmies,
Ka esam lielāki, par visiem,
Kurš būtu domājis, ka laiks tik ātri paskries,
Mēs mīlejām dzīvi, ne tā kā tagad, bet patiesi...

Tas laiks, ka tik ātri nevar aptvert,
Ka to kas bijis man nevar atņemt,
Jādomā kur palicis bij' prāts mums,
Diez kādas būs beigas, ja tāds bija sākums?!

Tas laiks, ka tik ātri nevar aptvert,
Ka to kas bijis man nevar atņemt,
Jādomā kur palicis bij' prāts mums,
Diez kādas būs beigas, ja tāds bija sākums?!

Tas bija laiks, kad nekas nešķita mums grūti,
Laiks kad draudzenes bija kā draugi,
Un bučoties vēl likās stulbi, simpātijas
Ja tās bija, tad tās turēja sev blakām,
Un tevi nevērtēja pēc tā cik senči grūda naudu makā

Saplēstas drēbes, rokas netīras, vasaras garša,
Uz ielas troksnis, ceļa vidū notiek kastaņu karš,
Pazūd bērni kā zemestrīce, jūti tos soļus,
Visi mūk pa malām, kaimiņiem tiek izsisti logi

Panika, un sirds klauvē manās krūtīs,
Ja to uzzinās mums senči, tad būs jāstāv stūrī,
Jāskrien mājās, bet pirmstam skaitam līdz simts,
Un ja ko prasīs, tad būs jātēlo, ka pirmoreiz dzird

Ātri gulēt, rīt to aizmirsīs, varbūt
Brokastis, ievārījums, vecmammas pankūkas,
Samiegojies ātri sēžos pie galda,
Rīta saule, mana bērnība sākas no jauna.

Tas laiks, ka tik ātri nevar aptvert,
Ka to kas bijis man nevar atņemt,
Jādomā kur palicis bij' prāts mums,
Diez kādas būs beigas, ja tāds bija sākums?!

Tas laiks, ka tik ātri nevar aptvert,
Ka to kas bijis man nevar atņemt,
Jādomā kur palicis bij' prāts mums,
Diez kādas būs beigas, ja tāds bija sākums?!

Tas laiks, ka tik ātri nevar aptvert,
Ka to kas bijis man nevar atņemt,
Jādomā kur palicis bij' prāts mums,
Diez kādas būs beigas, ja tāds bija sākums?!

Tas laiks, ka tik ātri nevar aptvert,
Ka to kas bijis man nevar atņemt,
Jādomā kur palicis bij' prāts mums,
Diez kādas būs beigas, ja tāds bija sākums?!

Atpakaļ pagātnē...

Ka varētu pagriezt laiku atpakaļ.

Tas būtu forši!