Текст и перевод песни Zigfrīds Muktupāvels - Apātija

Apātija

Gribu, lai mani sabrauc
Ielās dārdošie rati.
Gribu, lai mani samaļ
Kā akmens plati.

Velti alejā kailā
Strazds dziesmu svilpo
Par to, kā izgaro zeme
Auglīgās ilgās.

Tik tie, kam acīs vēl debess
Sviež varavīkšņu starus,
Tic, ka atdzims no jauna
Ik pavasari.

Kā zāle, puķes un koki,
Biklās stirnas
Nezūd un neaiziet bojā
Laika dzirnās.

Akmeņiem velti stāstīt
Par dzīvi un maiņu
Alejā skumjā un kailā,
Kur putekļi klaiņo.

Gribu, lai mani sabrauc ielās dārdošie rati,
Gribu, lai mani samaļ
Kā akmens plati.

Apathy

I want to get run over
By the thundering trains in the streets.
I want to get crushed
Like a stone slab.

In vain, a blackbird whistles its song
In the bare alley,
About how the earth evaporates
In the long, fertile days.

Only those who still have heaven in their eyes
Throw rainbow beams
Believing that they will be reborn every time
Spring.

As grass, flowers and trees,
Timid deer,
Do not disappear or perish
In the millstones of time.

It is in vain to tell stones
About life and change,
In a sad and bare alley,
Where dust wanders.

I want to get run over by the thundering trains in the streets,
I want to get crushed
Like a stone slab.