Текст песни Apātija - Zigfrīds Muktupāvels

Gribu, lai mani sabrauc
Ielās dārdošie rati.
Gribu, lai mani samaļ
Kā akmens plati.

Velti alejā kailā
Strazds dziesmu svilpo
Par to, kā izgaro zeme
Auglīgās ilgās.

Tik tie, kam acīs vēl debess
Sviež varavīkšņu starus,
Tic, ka atdzims no jauna
Ik pavasari.

Kā zāle, puķes un koki,
Biklās stirnas
Nezūd un neaiziet bojā
Laika dzirnās.

Akmeņiem velti stāstīt
Par dzīvi un maiņu
Alejā skumjā un kailā,
Kur putekļi klaiņo.

Gribu, lai mani sabrauc ielās dārdošie rati,
Gribu, lai mani samaļ
Kā akmens plati.