Текст песни Vecās Grāmatas - Zigfrīds Muktupāvels

Kad manam domu kuģim nav vairs masta
Un velti gaidu, kad tas ostā stās,
Tad redzu vēl, ka zeme neatrasta
Man pretī staro vecās grāmatās.

Tur lapas ir, kas pazīst dzīves lāstu –
Tās spēku pagurušā sirdī lej,
Bet dziesmas zin, cik mīļi saule glāsta
Un ļaunāk vēl kā ielās ļaudis smej.

No sāpēm pasakās es mieru smeļu:
Tām zināms viss, kas ir, kas būs un bija,
Ka daudz šai pasaulē ir gaišu ceļu
Un daudz bij nakšu, kurās zvaigznes lija,

Ka kādreiz aizmirsta būs lielā vienaldzība
Un prieka vilnis skries caur dzīslām silts,
Kad sirdis vienos lielā dzīvotgriba,
Šai vecā pasaulē, kur vēl pat smaids ir – vilts.