Текст песни Ver Durvis Klusāk - Zigfrīds Muktupāvels

Ver durvis klusāk ciet, lai nesatrūkstas miers,
Kas gurdos plakstus dus jau stundām ilgi.
Kā sirdi nomāc sāpju smagums liels,
Tā domas slāpē nebūtības migla.

Pār galvu tumsas kapa smiltis brūk...
Kaut būtu ceļi vēl kā senāk vaļā-
Es laukā izietu pret rītiem sauli lūgt,
Lai mirkli ļauj vēl pabūt zemē zaļā.

Ver durvis klusāk ciet un nejautā vairs man,
Aiz kura zemes raga grima sapņu barka.
Daudz dzirdēts jau, kā trūkstot stīgas skan, -
Bet dzīves vekselim cik jāliek zīmogmarka?

Pār galvu tumsas kapa smiltis brūk...
Kaut būtu ceļi vēl kā senāk vaļā
Es laukā izietu pret rītiem sauli lūgt,
Lai mirkli ļauj vēl pabūt zemē zaļā.

Ver durvis klusāk ciet un nejautā vairs man,
Ver durvis klusāk ciet un nejautā vairs man,