Текст песни Marta Rīts - Zigfrīds Muktupāvels

Caur namu spraugām saule bikli veras
Un ielās smaidu met. Tās pārņem trīsas.
Līst renstelēs brūns, netīrs palu dzēriens,
Un murgo kastaņas par jūnija naktīm īsām.

Kā sētnieks sniegu noslauka no bruģa,
Tā sāpes izmetam no šauriem jumtu būriem
Un atkal sēstamies uz sapņu kuģa
Un ceļu meklējam no ostas klajā jūrā.

Pret viļņu kalniem cilvēcīgā spītā
Mēs stūri vadīsim ar drosmi asu,
Bet zemes zvaigzne riņķos bezgalībā
Un krūtīs cauršautās dīgs zaļi asni.

Pār jumtiem laipna pastaigājas saule,
Un ielas dun kā nebēdnīgā priekā,
Jo drīz nāks laiks, kad arī mūsu kaulus
No dzīves aizslaucīs kā sētnieks marta sniegu.