Текст песни Jau-tā-jums (pied. Žaks) - Gustavo

Es pieceļos no rīta, izkāpju ārā no gultas,
Saģērbjos, nomazgājos.
Izeju ārā no mājas, apeju ap
Stūri
Nostājos pieturā, ar smaidu uz sejas, bet tur vienmēr
Atrodas kāds vecais, dēļ kura man tas smaids no sejas
Pazūd...

1 pants:
Iekāp sabiedriskā transportā uzreiz visi pagriežas un
Lupī.
Un ko lupī, tik tupi?
It kā jūs visi tauriņi, a es starp jums krupis.
Ir jau izspiedušies pupi,
Bet nav vēl izaugts līdz knupim.
Es gribēju teikt, ka daudziem zināšanu līmenis ir zems
Visā, kas saistās ar šo dzīves veidu.
Lai ar' ko es teiktu,
Daudzi grib, lai es beigtu
Runāt šīs lietas, kas it kā nav pie vienas vietas.
Bet, tomēr nav pieņemts par tām tā klaigāt,
Jo visiem ir skaidrs, ka dzīvojam mēs grūtā laikā.
Un tagad nevienam nav viegli, to teikt bija lieki.
Varbūt, bet jūtu, ka grib kļūt kā spiegi,
Pasažieri, kuri man aiz muguras bakstās.
Saviem tukliem pirkstiem rāda,
Slēpjot emocijas lāda,
Beržās un apkārt lokās,
Bet es taču visu redzu, jo bļa ir atspulgs taj' logā.
Kā saka, daļa taisnības ir katrā jokā.
Es turu savu pildspalvu labajā rokā,
Kura pārvērš manu taisnību pa pusei jokā,
Tas ir kā pieradums no kura tā pagrūtāk nokāpt.

Te
Ir mums no Gustavo jautājums.(Vai tam tā ir jābūt?)
Derētu par to padomāt visiem jums.(Vai tam visam tā ir
Jābūt, ko?)

Šitais tā kā būtu paziņojums visai manai tautai,
Savulaik gānītai, izsūtītai, šautai.
Te nu mēs esam tas pats es tie paši jūs,
Tikai ārēji būs viss mazliet mainījies.
Sūds par to.
Galvenais, lai pēc nopelniem tiek,
Tam, kurš zem maniem darbiem savus parakstus liek.
Kurš tas ir tu jautāji?
Es par aktieri viņu saukāju
Un turpmāk viens pats bez viņa braukāju
Ar dziesmu pa dzīvi,
Krustām, šķērsām, tā ka noklusēts netiek nekas.
Teiksim, tas ka "Fact" turas kopā daudz švakāk nekā
Agrāk,
Bet tas pavisam cits stāsts.
Un aiziet!

Te
Ir mums no Gustavo jautājums.(Vai tam tā ir jābūt?)
Derētu par to padomāt visiem jums.(Vai tam visam tā ir
Jābut, ko?)

Tie, kuri nav ar ielu netīrību samaitāti
Tikai televizorā redz vardarbīgo realitāti,
Kamēr neskatās māte, vēl to var lasīt presē.
Radio ir tīrs, jo tur visus dresē.
No 10 stacijām 8 ir cenzētas.
Skaidrs, arī tur ir rupjas kļūdas redzētas,
Bet kopsummā masu mēdijos tas parādās virspusēji.
Jā 60 gadu laikā riktīgi ierūsēja
Vēlme uztvert lietas tādas, kādas tās ir.
Par to šaj' gabalā arī mans stāsts ir.
Te ir mums...
Paga', stop viens piemērs,
Tā vai savādāk tas nostrādā vienmēr.
Vidēji vienā manā dziesmā aptuveni 500 vārdu birst
No kuriem jūs dzirdat maksimums 3:
Bļadj, nahuj, dirst un tas arī viss.
Jūs esat gatavi mūs lamāt un gatavi mūs sist.
Un kā mēs varam šeit ar divu mazu bērnu māti
Runāt par jebkāda veida objektivitāti,
Par to kādi mums ir vārdu krājumi krāti,
Mūsu mūzikas gaumi un tiem mūsu uzskatiem,
Par to, ka vardarbība dziesmās tas ir normāli, redzi?
Jūs mums pišaties klāt tikai formalitātes pēc.

Te
Ir mums no Gustavo jautājums.(Vai tam tā ir jābūt?)
Derētu par to padomāt visiem jums.(Vai tam visam tā ir
Jābut, ko?)